Morālā pārliecināšana ir stratēģija, kas ietver dažādu pārliecināšanas paņēmienu izmantošanu, lai motivētu subjektus ievērot noteiktu politiku vai procedūru. Mēģinājumi ietekmēt rezultātus, balstoties uz šāda veida pārliecināšanu, ietver apelāciju pie ētikas un morāles, bieži identificējot konkrētas darbības kā pareizās lietas, kas jādara ikvienam iesaistītajam. Lai gan šo konkrēto pārliecināšanas pieeju valdības iestādes bieži izmanto kā stratēģiju, lai ietekmētu banku un citu finanšu iestāžu darbību un uzņēmējdarbību, morālās pārliecināšanas jēdzienu var izmantot vairākās citās situācijās.
Attiecībā uz morālu pārliecināšanu, lai motivētu ievērot valdības politiku, var izmantot vairākas dažādas pieejas. Viena pieeja ir rīkot privātas tikšanās ar banku direktoriem un citām galvenajām ar iestādi saistītām amatpersonām, izmantojot diskusiju kā līdzekli šo amatpersonu izdoto norādījumu ietekmēšanai. Dažos gadījumos morāla pārliecināšana var izpausties kā biežākas un visaptverošas bankas ierakstu vai citu dokumentu, kas ir saistīti ar vispārējo uzņēmējdarbību, pārbaudēm. Citos gadījumos process var izpausties kā apelācija plašai sabiedrībai, un to iesniedz valsts amatpersona, kas tiek uzskatīta par ekspertu un pilsoņu uzticības vērtu. Sliktākajās formās morālā pārliecināšana var izpausties kā aizklāti draudi, kas ir formulēti tādā veidā, kas tieši neapdraud, bet nerada šaubas par nolūku.
Morālā pārliecība ir pazīstama ar daudziem dažādiem nosaukumiem visā pasaulē. Dažās Āzijas daļās šo paņēmienu dažreiz sauc par logu vadību. Amerikas Savienotajās Valstīs šī pieeja dažkārt ir saukta par žokļa atkaulošanu, pamatojoties uz to, ka morālā pārliecināšana balstās uz rūpīgi formulētu diskusiju izmantošanu, nevis uz papildu likumu ieviešanu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
Lai gan ir iespējams ļaunprātīgi izmantot morālo pārliecību, šis paņēmiens var būt arī noderīgs, lai pārliecinātos, ka finanšu iestādes un cita veida organizācijas darbojas gan likuma robežās, gan iedzīvotāju interesēs kopumā. Piemēram, politiķis var izmantot morālu pārliecību, ja ir aizdomas, ka banka vai banku grupa apsver izmaiņas hipotēku apstiprināšanas veidā, kas var kumulatīvi negatīvi ietekmēt kopējo ekonomiku. Ja tas tā ir, var izmantot parastās žokļa atkaulošanas metodes, lai motivētu bankas pārskatīt pasākumu, ņemot vērā to, ko tas varētu nozīmēt valsts ekonomikai kopumā.