Atliktās iegādes izmaksas ir jebkuri izdevumi, kas saistīti ar iegādes centieniem, kas netiek realizēti uzreiz, bet tiek atzīti pakāpeniski noteiktā laika periodā. Pats termins visbiežāk tiek izmantots apdrošināšanas nozarē, un tas ir saistīts ar izmaksām, kas saistītas ar jauna klienta iegūšanu. Tā vietā, lai šos izdevumus atzītu uzreiz vienā periodā, šīs izmaksas tiek sadalītas visā apdrošināšanas līguma darbības laikā, izmantojot metodes, kas atbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.
Viena no priekšrocībām, ko sniedz atlikto iegādes izmaksu izmantošana grāmatvedības procesā, ir tāda, ka uzņēmums var izmantot no iegādes gūtos ieņēmumus, lai kompensētu izmaksas ilgākā laika periodā. Turpretim visas izmaksas būtu jāsedz vienā norēķinu periodā, pat ja iegāde vēl nebūtu sākusi gūt ienākumus, lai attaisnotu šos izdevumus. Tas var radīt zināmā mērā nelīdzsvarotu priekšstatu par uzņēmuma faktisko finansiālo stabilitāti, savukārt atlikto iegādes izmaksu jēdziena izmantošana palīdz nodrošināt taisnīgāku priekšstatu ilgākā laika periodā.
Šī atlikto iegādes izmaksu izmantošanas metode apdrošināšanas nozarē ir ļoti izplatīta. Jebkurš pakalpojumu sniedzējs segs izdevumus, kas saistīti ar jauna klienta meklēšanu un galīgo iegūšanu. Atliekot šīs izmaksas un pakāpeniski atzīstot tās pēc tam, kad jaunais klients ir sācis uzņēmumam gūt ieņēmumus, ir vieglāk izsekot progresam, kas panākts, kompensējot šos sākotnējos ieguldījumus, ko veido šīs izmaksas. Tas savukārt palīdz noteikt, kad šīs izmaksas atmaksā šī klienta gūtie ieņēmumi un kad uzņēmums faktiski sāk gūt peļņu no pūlēm.
Lai gan apdrošināšanas nozarē tiek izmantotas atliktās iegādes izmaksas, arī citos uzņēmējdarbības veidos var izmantot šo pašu vispārējo jēdzienu, kad runa ir par dažāda veida aktīvu iegādi, īpaši tādu aktīvu iegādi, kas spēj radīt ienākumus. Šeit ir svarīgi ievērot visus uzskaites kritērijus, kas saistīti ar nodokļu aprēķināšanu, kā arī pārliecināties, vai metodes, kas tiek izmantotas šo atlikto iegādes izmaksu identificēšanai un izsekošanai, atbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Ja tas tā ir, šī konkrētā pieeja var ne tikai palīdzēt līdzsvarot uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti, bet arī kalpot kā veids, kā uzzināt, kad tiek gūta tīrā peļņa no pūlēm.