Dusmas un agresija, kas izraisa vardarbību, ir nespēja kontrolēt neapmierinātības sajūtu. Psihologi uzskata, ka dusmas ir normāla reakcija, kas nepieciešama, lai izdzīvotu, saskaroties ar draudošu situāciju. Rīkojoties ar dusmām ar agresiju, var rasties problēmas sociālajā mijiedarbībā, darbā vai tiesībaizsardzības jomā. Saikne starp dusmām un agresiju ir atkarīga no mācīšanās kontrolēt negatīvas emocijas, neizmantojot verbālu vai fizisku vardarbību.
Fiziskās dusmu pazīmes ir palielināta sirdsdarbība un elpošana. Ķermenis arī atbrīvo adrenalīnu, lai tiktu galā ar situāciju, kas tiek uzskatīta par draudošu. Vīriešiem var būt pieejams papildu testosterons, lai sagatavotu ķermeni cīņai vai lidojumam. Saspringti muskuļi, ātrāka runa un sarkana seja ir citas dusmu pazīmes.
Pirmsskolas vecuma bērniem ir tendence paust dusmas un agresiju, uzsitot rotaļu biedriem vai uzmetot dusmu lēkmes, kad viņi ir neapmierināti. Jaunieši, kuriem nav mācīts, kā veselīgi izteikt dusmas, var izaugt par dusmīgiem pieaugušajiem, kuri dusmoties izmanto agresiju. Ja viņi iemācīsies verbalizēt neapmierinātību un problēmu risināšanas prasmes, bērniem ir lielāka iespēja kontrolēt dusmas un agresiju.
Psihologi uzskaita noteiktus faktorus, kas palielina agresijas risku bērniem. Tie, kas aug maznodrošinātās ģimenēs, un bērni, kas dzimuši jaunām mātēm, pieaugušā vecumā saskaras ar lielāku risku rīkoties agresīvi. Jaunāks brālis un māsa arī ietekmē to, kā bērns tiek galā ar neapmierinātību. Šos riskus var pārvarēt, ja ir labas vecāku prasmes un stabila mājas dzīve.
Dusmu un agresijas apspiešana var izraisīt intensīvu stresu no dusmām, kas vērstas uz iekšu. Cilvēki, kuri nespēj izteikt dusmas veselīgā veidā, var internalizēt emocijas, izraisot zemu pašvērtējumu, depresiju, vielu lietošanu un problēmas mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem. Var rasties arī veselības problēmas, piemēram, sirds slimības, augsts asinsspiediens un imūnsistēmas pavājināšanās.
Dusmu pārvaldības metodes parasti koncentrējas uz trim emociju kontroles veidiem. Cilvēks var iemācīties izmantot pašpārliecinātību, nevis agresiju, lai izteiktu jūtas un risinātu problēmas. Dusmu novirzīšana bez negatīvu emociju internalizācijas var arī palīdzēt pacientam iegūt kontroli, kā arī iemācīties labākus saziņas veidus. Psihologi arī iesaka relaksācijas paņēmienus, lai novērstu dusmu fizioloģiskās sekas.
Dažiem cilvēkiem mācīšanās atpazīt izraisītājus palīdz kontrolēt agresiju. Bads, nogurums un hroniskas sāpes var izraisīt dusmīgu reakciju, kas kļūst nekontrolējama. Sievietes, kuras cieš no premenstruālā sindroma, kas saistīts ar hormonālo līmeni, arī var kļūt pakļautas dusmām. Arī alkohols dažos cilvēkos izraisa dusmas.