Zīdainim ir jāapgūst motoriskās prasmes, lai attīstītos un augtu. Šīs zīdaiņu motoriskās prasmes ietver rupjās motoriskās prasmes un smalkās motoriskās prasmes. Lielās motoriskās prasmes ietver spēju kontrolēt lielas muskuļu grupas, piemēram, kājas, rokas un rumpi. Smalkās motorikas ietver spēju kontrolēt mazas muskuļu grupas, īpaši rokas un pirkstus. Nozīmīgākās zīdaiņu motoriskās prasmes ir spēja pacelt galvu, apgāzties, rāpot un satvert mazus priekšmetus.
Jauns mazulis piedzimst ar noteiktiem refleksiem, bet zīdaiņu motorikas ir jāapgūst. Pirmajā dzīves gadā zīdainis apgūs dažādas motoriskās prasmes – gan rupjas, gan smalkas. Lai apgūtu jaunas motoriskās prasmes, nepieciešams gan palielināts muskuļu spēks, gan kognitīvā darbība.
Jaundzimušie parasti vispirms sāk attīstīt savas rupjās motoriskās prasmes. Liels pavērsiens motorisko prasmju ziņā ir tas, kad mazulis iemācās turēt galvu uz augšu. Pirmajā dzīves gadā zīdainis apgūs citas rupjas motorikas, piemēram, kā apgāzties, kā pašam piecelties sēdus, kā rāpot un staigāt.
Smalkās motorikas zīdaiņiem tiek apgūtas lēnāk nekā rupjās motorikas, jo zīdainim ir jāiemācās kontrolēt ķermeņa lielos muskuļus, pirms viņš vai viņa var kontrolēt mazās muskuļu sistēmas. Pirmā gada laikā zīdainis iegūs spēju satvert, pacelt un mest priekšmetus. Svarīgs sīkās motorikas pavērsiens ir tas, kad zīdainis var paņemt priekšmetus, izmantojot īkšķi un rādītājpirkstu. To sauc par knaibles satvērienu, un tas ir svarīgi citu prasmju apguvei, kad zīdainis kļūst par mazuli.
Katrs zīdainis attīstās savā tempā, un zīdaiņu motorisko prasmju attīstība katram bērnam būs atšķirīga. Ārstiem ir laika grafiki, kad notiek normāla motorisko prasmju attīstība. Vecāki tiek mudināti apzināties, kad parasti notiek parastās motoriskās prasmes. Ja zīdainis neatbilst motorisko prasmju pavērsieniem, par to jāinformē viņa vai viņas pediatrs, jo tas var liecināt par attīstības problēmām.