Kalcitonīns ir hormons, kas piedalās kalcija un fosfora metabolismā. Tas dabiski atrodas organismā, lai kontrolētu šo minerālvielu līmeni asinīs, un to var arī ievadīt terapeitiski, lai novērstu kaulu zudumu un kaulu sāpes, ko izraisa noteikti apstākļi. Cilvēkiem ar paaugstinātu lūzumu risku var ievadīt arī kalcitonīnu, lai samazinātu kaulu lūzumu iespējamību un samazinātu lūzumu smagumu, kad tie notiek.
Normālos apstākļos šis hormons tiek ražots vairogdziedzerī. Tas mijiedarbojas ar kalcitonīna receptoriem uz kaula, lai kavētu dabisko kaulu sadalīšanos un kontrolētu kopējo kalcija daudzumu asinsritē. Tas darbojas arī ar nierēm, palīdzot tām metabolizēt un uzglabāt kalciju un fosforu, un šķiet, ka tam ir nozīme apetītes regulēšanā, lai gan šī saikne nav pierādīta.
Ja ārstam ir aizdomas, ka pacientam ir vairogdziedzera darbības traucējumi, īpaši vēzis, viņš vai viņa var pasūtīt kalcitonīna testu. Šajā pārbaudē tiek ņemts asins paraugs, lai noteiktu, cik daudz hormona ir asinīs. Pacientam var arī ievadīt kalcija injekcijas, lai pārbaudītu ķermeņa reakciju. Ja hormona līmenis ir neparasts, tas var liecināt par vairogdziedzera vēža klātbūtni, kas būs jārisina. Normālie līmeņi atšķiras atkarībā no pacienta un situācijas, un nav standarta rādījumu, kas pacientiem būtu jāšauj, kad viņi saņem kalcitonīna testu.
Terapeitiski vēža slimniekiem dažreiz tiek ievadītas kalcitonīna injekcijas vai deguna aerosoli, lai samazinātu ar vēža ārstēšanu saistīto kaulu zudumu un palīdzētu pacientiem tikt galā ar kaulu sāpēm. Zāles var ievadīt arī cilvēkiem ar osteoporozi un ar to saistītiem stāvokļiem, lai novērstu lūzumus, jo kalcitonīns samazina kaulu masas zudumu, tādējādi saglabājot kaulus stiprākus un mazāk pakļautus lūzumiem.
Lielākā daļa pacientiem ievadītā kalcitonīna ir iegūta no lašiem. Dažiem cilvēkiem ir alerģiskas reakcijas pret zālēm, savukārt citi var ciest no sliktas dūšas, nātrenes, sāpēm vēderā, iesnām, apetītes zuduma un vemšanas. Pacientiem arī jāiemācās pareizi ievadīt zāles, jo tās nav efektīvas, ja tās tiek lietotas iekšķīgi, kas nozīmē, ka viņiem jāiemācās droši veikt injekcijas vai pareizi lietot deguna aerosolu. Ja rodas blakusparādības, par tām nekavējoties jāziņo ārstam.