Kas ir koronārā stenoze?

Koronārā stenoze ir stāvoklis, kad koronārā artērija kļūst konusveida un tiek papildināta ar tādiem materiāliem kā tauki vai holesterīns. Koronārā artērija ir asinsvads, kas atrodas sirdī un ir atbildīgs par sirds nodrošināšanu ar asinīm. Ja artērija tiek saspiesta, tas var nopietni ietekmēt sirds darbību un galu galā kļūt nāvējošs.

Ja koronārā artērija kaut kā tiek ievainota, tas var izraisīt koronāro stenozi. Holesterīns ir ciets materiāls, kas var pievienoties asinsvadu iekšpusei un ietekmēt to spēju pārnest asinis uz sirdi. Augsts holesterīna līmenis asinīs var sabojāt koronāro artēriju, tāpat kā augsts asinsspiediens. Smēķēšana var izraisīt arī šo stāvokli, jo cigarešu nikotīns var padarīt asinsvadus sašaurinātos un jutīgākus pret to bloķēšanu.

Viegliem stenozes gadījumiem var nebūt nekādu simptomu. Tiklīdz stāvoklis pasliktinās un artērija kļūst sašaurināta, var rasties sasprindzinājuma sajūta krūtīs, jo tai ir jācīnās pret aizsērējušajiem materiāliem, lai izietu cauri asinis. Tas var izraisīt arī apgrūtinātu elpošanu, īpaši pēc fiziskās aktivitātes, jo sirdij nav tik daudz skābekļa no asinīm. Ja to neārstē, asinis artērijā var sarecēt un pilnībā bloķēt sirds nodrošināšanu ar asinīm, izraisot sirdslēkmi.

Koronāro stenozi var ārstēt, izmantojot medikamentus. Ārsts var izrakstīt asinis šķidrinošus medikamentus, lai asinis varētu vieglāk nokļūt caur saspiestu koronāro artēriju. Ja cilvēkam ir augsts holesterīna līmenis, viņš vai viņa var lietot medikamentus, lai samazinātu holesterīna līmeni asinīs, padarot to mazāku iespējamību izraisīt aizsprostojumu. Zāles asinsspiediena pazemināšanai var novērst stenozes pasliktināšanos.

Šo stāvokli var ārstēt arī ar operāciju. Viena no biežākajām koronārās stenozes operācijām ir angioplastika, kurā ķirurgs aizsērējušajā vietā ievieto nepiepildītu balonu un ar instrumentu balonu piepilda ar gaisu. Tas piespiež liekos materiālus tuvāk artērijas sieniņām, atbrīvojot vietu asiņu izsūknēšanai. Nopietnākos gadījumos, piemēram, ja ir aizsērējusi vairāk nekā viena artērija, var būt nepieciešama šuntēšanas operācija. Ķirurgs nogriež vēnas gabalu no citas ķermeņa daļas un piestiprina to bloķētajai zonai, lai novirzītu asinis ap sašaurinātajām koronārajām artērijām.

Cilvēkam kļūstot vecākam, viņam ir lielāka iespēja saslimt ar koronāro stenozi, taču slimība var būt arī iedzimta. Tas ir biežāk sastopams vīriešiem nekā sievietēm, bet var rasties ikvienam. Mazkustīgs dzīvesveids vai aptaukošanās rada lielāku stenozes attīstības risku. To var novērst, veicot ikdienas vingrinājumus, ēdot diētu ar zemu piesātināto tauku saturu, nesmēķējot un meklējot ārstēšanu no augsta holesterīna vai asinsspiediena.