Kas ir koronārā artērija?

Pārējos orgānos asinis vislabāk plūst tad, kad sirds saraujas. Ar sirdi ir otrādi. Sistoles laikā sarautais miokards saspiež savus asinsvadus un asins plūsma tajos gandrīz apstājas, it sevišķi kreisā kambara biezajā sienā. Sirds muskulis saņem asinis galvenokārt diastolē, kad tas ir atslābis, bet aortā vēl saglabājas augsts spiediens.

No tā izriet svarīgas sekas. Jo ātrāk sirds pukst, jo īsāka ir diastole un jo mazāk laika paliek pašas sirds barošanai. Tāpēc ātrs pulss cilvēkam ar sašaurinātām vainagartērijām var izraisīt sāpes krūtīs, un tāpēc daļa sirds zāļu iedarbojas, tieši palēninot sirdsdarbību.

Vainagartērija ir tipiska muskuļu tipa artērija ar trim slāņiem: iekšējo endotēlija kārtu, vidējo gludo muskuļu kārtu un ārējo saistaudu apvalku. Tās galvenie stumbri guļ virspusēji uz sirds, epikarda taukaudos, un tikai zari iegrimst muskulī.

Sīkie zari savstarpēji savienojas, taču šie savienojumi parasti ir pārāk šauri, lai pēkšņa lielāka aizsprostojuma gadījumā izglābtu muskuli. Tāpēc vainagartērijas funkcionāli uzskata par gala artērijām. Ja sašaurinājums veidojas lēni gadu gaitā, savienojumi var paplašināties un izveidot apvadceļu; tas izskaidro, kāpēc daļa cilvēku ar smagām pārmaiņām artērijās ilgi nejūt simptomus.

Izlietotās asinis no sirds muskuļa savācas vēnās un lielākoties ieplūst koronārajā sinusā, kas atveras labajā priekškambarī.

Vainagartērijas sienā gadu gaitā var veidoties aterosklerozes aplikumi, kas artēriju sašaurina. Ja sašaurinājums ir stabils, slodzes laikā muskulim pietrūkst asiņu un rodas stenokardija: spiedoša vai smaguma sajūta aiz krūšu kaula, kas parādās slodzē un pāriet mierā. Ja aplikums pēkšņi plīst, uz tā veidojas asins receklis, artērija noslēdzas un sākas miokarda infarkts, kurā sirds muskuļa daļa iet bojā.

Infarkta pazīmes ir spiedošas vai dedzinošas sāpes krūtīs ilgāk par dažām minūtēm, kas nepāriet mierā, bieži ar izstarojumu uz kreiso roku, kaklu, apakšžokli vai muguru, kopā ar aukstiem sviedriem, sliktu dūšu, elpas trūkumu vai izteiktu vājumu. Sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar cukura diabētu izpausmes var būt netipiskas un sāpju var nebūt vispār.

Ja rodas aizdomas par infarktu, nekavējoties jāzvana 113 vai 112 un nedrīkst doties uz slimnīcu pašam pie stūres. Katra minūte nozīmē vairāk zaudēta sirds muskuļa. Ar vainagartēriju slimībām nodarbojas kardiologs; izmeklē ar slodzes testiem, datortomogrāfijas angiogrāfiju un koronarogrāfiju, bet ārstē no medikamentiem līdz stenta ievietošanai vai apvadceļu operācijai.

Vainagartēriju bieži jauc ar koronāro sinusu. Nosaukumi ir līdzīgi, bet artērija nes asinis uz sirds muskuli, savukārt koronārais sinuss ir plaša vēna, kas asinis no muskuļa aizvada. Otrs līdzīgs nosaukums ir aortas sinuss: tas ir aortas sākuma paplašinājums, kurā atrodas vainagartēriju sākuma atveres, nevis pati artērija.

Jāatšķir arī divi stāvokļi, ko sarunvalodā sauc par sirdstrieku. Stenokardija ir brīdinājums par skābekļa trūkumu bez šūnu bojāejas un pāriet mierā; infarkts ir paša muskuļa bojāeja un mierā nepāriet.

Latīņu corona nozīmē vainagu. Ja artērijas apskata uz sirds virsmas no augšas, to galvenie stumbri patiešām apņem sirdi tās pamatnes līmenī kā vainags. Latviski tikpat pareizi un pat uzskatāmāk ir teikt vainagartērija, jo šis termins uzreiz atgādina, kur artērijas atrodas.