Koronāro artēriju nosprostojums, ko sauc arī par aterosklerozi, rodas, ja asinsvadi, kas piegādā asinis sirdij, ir bloķēti vai aizsērējuši. Šāda veida bloķēšana krasi palielina sirdslēkmes risku, kas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Daudzi koronāro artēriju aizsprostojumi ir koronāro artēriju slimības rezultāts. Koronāro artēriju slimības pazīmes ir sāpes vai spiediens krūtīs, auksti sviedri un apgrūtināta elpošana. Cilvēkiem, kuriem rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties jādodas pie ārsta, lai veiktu pareizu diagnozi un ārstēšanu. Tiem, kuriem ir koronāro artēriju slimības risks, jābūt uzmanīgiem, lai mainītu diētu un dzīvesveidu, lai samazinātu koronāro artēriju nosprostošanās risku.
Koronārās artērijas ir tie asinsvadi, kas piegādā asinis sirdij. Trīs galveno koronāro artēriju nosaukumi ir kreisā priekšējā augšupejošā, cirkumfleksa un labā koronārā artērija. Katra artērija piegādā asinis citai sirds daļai. Kreisā artērija piegādā asinis sirds priekšpusei, cirkumflekss – aizmugurē, bet labā koronārā artērija – apakšā. Ja kādā no šīm artērijām rodas koronāro artēriju nosprostojums, var rasties nopietnas sekas, tostarp stipras sāpes krūtīs, sirdslēkme vai pat nāve.
Cilvēkam pieaugot, uz koronāro artēriju sieniņām var palikt tauku nogulsnes. Dažiem cilvēkiem šīs nogulsnes var kļūt biezākas un veicināt artēriju bloķēšanu. Galu galā tauku nogulsnes izraisa atkritumu un citu šūnu pielipšanu pie artērijas sienas. Ar laiku arī šo nogulumu ārpuse var kļūt cieta. Sacietējušās nogulsnes, ko sauc par aplikumu, var traucēt asins plūsmu uz sirdi, izraisot daļēju koronāro artēriju bloķēšanu.
Ja plāksnes cietais apvalks saplīst vai saplaisā, ķermenis mēģinātu plaisu noblīvēt. Lai to izdarītu, asins trombocīti var pielipt pie plaisas un viens pie otra, lai noslēgtu plīsumu. To sauc par asins recekli. Trombs var pilnībā bloķēt koronāro artēriju. Bez atbilstošas asins plūsmas sirds var tikt atņemta no skābekļa.
Bez pareizā skābekļa daudzuma cietīs sirds. Daļējas koronāro artēriju nosprostošanās gadījumā cilvēks var sajust krūškurvja sasprindzinājumu vai sāpes krūtīs, ja viņam ir smags darbs vai ir stress. Tas notiek tāpēc, ka asinis nevar nokļūt caur artēriju, lai piegādātu sirdij pietiekamu skābekli. Ja artērija tiek pilnībā bloķēta, asinis nevar izkļūt cauri, kas var izraisīt sirdslēkmi.
Lai novērstu koronāro artēriju nosprostojumu, cilvēkam vajadzētu dzīvot tādu dzīvesveidu, kas samazina risku. Augsts holesterīna līmenis ir galvenais riska faktors, tāpēc, ēdot pārtiku ar zemāku holesterīna līmeni, tas var palīdzēt novērst aizsprostojumus. Lai noņemtu tauku nogulsnes, var izmantot tādas procedūras kā balona angioplastika. Medikamentus var izrakstīt arī ārsts. Ārsts var ieteikt aktivitātes, piemēram, vingrojumu programmas un citas dzīvesveida iespējas, lai samazinātu koronāro artēriju bloķēšanas risku.