Latīņu vārds, kas nozīmē “kāja”, crus ir apakšstilba segments. Apzīmēts kā crura daudzskaitļa formā, tas ir anatomisks termins, kas var attiekties uz pašu apakšstilbu vai citu ķermeņa struktūru, kas pēc formas ir līdzīga kājai, piemēram, sirds crura un diafragmas, kas ir vienkārši pārī savienoti šūnu un šķiedru saišķi, kas sakārtoti lineārā veidā. Krūzu var saukt arī par getras — terminu, ko biežāk lieto ārpus anatomijas, lai aprakstītu apģērbu, ko valkā uz apakšstilba makšķerējot, pārgājienos, kāpjot kalnos vai jājot ar zirgu. Tomēr vispārīgi runājot, crus lieto, lai aprakstītu vai nu visu apakšstilbu, vai arī atsauktos uz tajā esošo struktūru, piemēram, stilba kaula un stilba kauliem.
Apakšstilbs vai apakšstilbs ir paredzēts tikai kustībai, un to veido zem ādas un zemādas tauku audiem, 13 muskuļiem, daudziem kājas un pēdas nerviem un asinsvadiem, kā arī diviem galvenajiem garajiem kauliem, stilba kaula un stilba kaula. Tā kā lielākais no diviem, stilba kauls absorbē ievērojamāku ķermeņa svara daļu starp ceļgalu un potīti. Tas ir kauls, kas savienojas ar augšstilbu augšstilbā — vienīgo kaulu ķermenī, kas ir lielāks par stilba kaulu —, veidojot ceļa locītavu, kā arī ar pēdas kauliņu, veidojot lielāko potītes locītavas daļu. Blakus stilba kaulam krustojumā atrodas stilba kauls — nedaudz mazāks kauls, kas piestiprinās pie stilba kaula augšējā galā un nelielai potītes locītavas daļai apakšējā galā.
Krustveida muskuļus klasificē kā piederumus kājas priekšējam vai aizmugurējam nodalījumam, kas ir sadalīti ar baltu saistaudu apvalku, kas pazīstams kā fascija. Katru nodalījumu un tajā esošos audus apgādā savi nervi un asinsvadi, kas iet pa kājas priekšējo vai aizmugurējo pusi. Priekšējo nodalījumu bieži dēvē par apakšstilbu, un tajā ir tibialis anterior, extensor digitorum longus un extensor hallucis longus, muskuļi, kas attiecīgi paceļ potīti, četri mazākie pirksti un lielā pirksta. Dažreiz priekšējā nodalījumā ir iekļauti arī trīs peroneus muskuļi apakšstilba ārpusē, garais, brevis un tercius, kas palīdz noliekt pēdu uz āru.
Kājas aizmugurējā nodalījumā, kas pazīstams kā teļš, sastāv no septiņiem muskuļiem. Tie ietver lielos gastrocnemius un soleus un mazākos plantāra muskuļus, kas ir potītes plantarflexors, kas nozīmē, ka tie vērš pēdu uz leju. Zem tiem atrodas popliteus, kas palīdz ceļgala saliekšanā un rotācijā, flexor digitorum longus un flexor hallucis longus, kas plantarflexor četrus mazākos un lielos pirkstus, un tibialis posterior, kas noliec pēdu uz iekšu.
Šos nodalījumus nodrošina vairāki galvenie asinsvadi un nervi, kas ir atbildīgi par skābekļa un barības vielu piegādi kājas un pēdas audiem. Krūzes priekšējā nodalījumā atrodas priekšējā stilba kaula artērija un dziļais fibulārais nervs, no kuriem katrs sazarojas daudzās mazākās pietekās. Tāpat aizmugurējo nodalījumu apgādā aizmugurējā stilba kaula artērija un stilba kaula nervs.