Ziemas kreses ir parastais nosaukums augu ģints Barbarea, kas pieder Brassicaceae jeb sinepju ģimenei. Daži no šīs ģimenes locekļiem ir pazīstami dārzeņi, ko sauc par koku kultūrām, piemēram, brokoļi, ziedkāposti un kāposti. Šajā ģintī ir 22 sugas, un tā parasti ir divgadīga, kas nozīmē, ka tā nogatavojas un audzē ziedus ik pēc diviem gadiem. Viena no populārākajām sugām ir Barbarea vulgaris, daudzgadīgs augs, kas vairāk pazīstams kā Yellow Rockets, Bitter Cress vai Upland Cress. Ziemas kreses parasti sastopamas plaši atklātos laukos, un to dzimtene ir ziemeļu puslode, Dienvideiropa un Āzija.
Šie augi izaug līdz 2 pēdu (apmēram 0.61 metra) augstumam. Tiem ir gludas, tumši zaļas, daivu pamatlapas, kas izaug līdz 6 collām (apmēram 15 centimetriem) garas un 2.5 collas (apmēram 6.35 centimetrus) platas ar rozeti vai kārtainu virpuļveida formu. Lapas parasti veidojas līdz martam, līdz ar pirmo zaļo ziedu pumpuru puduru parādīšanos, kas izskatās līdzīgi brokoļiem. Spilgti dzelteni, 4 ziedlapu ziedi zied no aprīļa līdz augustam.
Dažas no tā sugām izmanto kā garšaugu vai sasmalcina un pievieno salātiem un zupām, lai nodrošinātu pikantu, nedaudz rūgtenu garšu. Parasti tos vislabāk ir viegli vārīt, lai noņemtu rūgto garšu. Tiek uzskatīts, ka ziemas kresēs ir daudz C vitamīna, A vitamīna un antioksidantu. Ir arī teikts, ka rūgta tēja, kas pagatavota no ziemas kresēm, var uzlabot apetīti, izārstēt klepu un attīrīt asinis. Eiropā dažreiz brūču ārstēšanai izmanto medicīnisku vielu Herba Barbaraea, kas iegūta no dzeltenās raķetes.
Ziemas kreses dažreiz tiek kultivētas kā dekoratīvs augs, jo tās var būt ļoti pievilcīgas dārza ainavu veidošanai vai kā augs podos iekšpagalmam. Parasti tas dod priekšroku augšanai pilnā saulē, bet var paciest gaišu ēnu. Pavairošana tiek veikta gan no tiešās sēšanas, gan stādiem mitrā, labi drenētā un smilšainā vai smilšmāla augsnē. Labākais laiks tiešai sēšanai parasti ir vasaras beigas, lai lapas un ziedu pumpurus varētu novākt ziemā vai agrā pavasarī, kad tie ir garšīgi ar sinepju saldenu nokrāsu.
Šos augus Ziemeļamerikā uzskata par nepatīkamām nezālēm, ko sauc par pavasara sinepēm, taču tos var kontrolēt, pavasarī arot vai pļaujot. Augi var saturēt arī toksīnus un piesārņotājus, tostarp herbicīdus un pesticīdus no augsnes. Dārzniekiem jābūt piesardzīgiem, novācot lapas un ziedus, lai pagatavotu garšvielas salātiem vai zupai.