Alūzija ir paņēmiens, ko izmanto literatūrā, kurā literārais darbs atsaucas uz citu literatūras darbu, mākslas darbu, vēsturisku personu, vietu vai notikumu. Kopumā šo garāmejošo atsauci rakstnieks nepaskaidro, tāpēc to mēdz pamanīt tikai lasītāji, kuri ir pazīstami ar referēto darbu. Rakstnieki literatūrā izmanto mājienus dažādu iemeslu dēļ. Dažos gadījumos literāra atsauce tiek izmantota tikai tāpēc, ka tā jau ir pateikusi to, ko rakstnieks vēlas pateikt, labāk nekā viņš pats. Tomēr vairumā gadījumu rakstnieki izdara mājienus daudzo emociju vai ideju dēļ, ko lasītāji var saistīt ar darbiem, uz kuriem rakstnieks atsaucas.
Bībeles mājieni ir vieni no visbiežāk sastopamajiem mājienu veidiem literatūrā. Bībeles mājieni ir tik izplatīti, jo Bībele tiek plaši lasīta, tāpēc biežāk cilvēki pamanīs un atpazīs Bībeles atsauces. Turklāt daudzi cilvēki, īpaši tie, kuriem ir reliģiska izcelsme, rada spēcīgas emocionālas un intelektuālas asociācijas ar noteiktiem Bībeles fragmentiem. Bībeles mājienu izmantošana kalpo ne tikai Bībeles rindu saziņai, bet arī daudzu emociju un ideju izraisīšanai, ko cilvēki saista ar šīm vietām. Tādējādi mājiens sniedzas daudz tālāk par burtiskiem vārdiem lapā un aptver domu un emociju kopumu, ko cilvēki saista ar citiem tematiem.
Daudzos gadījumos mājieni kalpo konkrētākam mērķim, nevis vienkārši pieskaroties asociāciju kopumam. Dažos gadījumos atsauce uz citu darbu tiek sniegta kontekstā, kas ir krasi pretējs sākotnējai nozīmei. Šo paņēmienu bieži izmanto, lai atspēkotu oriģināla nozīmi un apstiprinātu jaunu nozīmi. Citi mājienu lietojumi literatūrā faktiski atsaucas uz vairākiem dažādiem avotiem vienlaikus, lai radītu jaunas asociācijas un liktu lasītājam novērtēt vienu vai vairākus darbus citu kontekstā.
Daži literatūras darbi ir blīvi pārpildīti ar mājieniem, no kuriem daudzi attiecas uz konkrētiem un neskaidriem darbiem, kurus vispārējam lasītājam varētu būt maz cerību saprast. Tomēr augsti izglītotam lasītājam tas var radīt sarežģītu lasīšanas pieredzi, kas ir piepildīta ar emocionāli un intelektuāli uzlādētām asociācijām. Savukārt indivīdam, kurš nesaprot lielāko daļu atsauču, lasījums var šķist pilnīgi nesaprotams. Daži rakstnieki literatūrā izmanto mājienus šādā veidā, lai radītu sarežģītu un asociāciju pilnu lasīšanas pieredzi. Citi to dara, lai lasīšanas pieredzi piepildītu ar izaicinājumiem un mīklām, kuras var atrisināt tikai ar lielu izpēti un izpēti.