Asyndeton ir gramatiska vai literāra ierīce, kas novērš savienojumus, kas parasti tiek lietoti starp frāzēm teikumā. Viens izplatīts piemērs ir “Veni, vidi, vici”, kas ir latīņu termins, kas nozīmē “Es atnācu, es redzēju, es uzvarēju”. Ja šajā teikumā netiktu izmantots asyndeton, tas ietvertu saikļus un skanētu šādi: “Es atnācu, es redzēju, un es uzvarēju.” Getisburgas uzrunā ir līdzīgs piemērs, kur Linkolns izmantoja frāzi “no cilvēkiem, no cilvēkiem, par cilvēkiem”. Šo ierīci izmantoja arī Vinstons Čērčils savā runā “We Shall Fight”, kā arī daudzos klasiskajos grieķu un romiešu tekstos.
Asindetona lietošana, iespējams, radās senajā grieķu valodā, kur to bieži izmantoja Aristotelis un citi rakstnieki. Terminu no grieķu valodas var tulkot kā “nesaistīts”, jo vārdi nav saistīti ar tradicionāliem savienojumiem, piemēram, vārdiem un, vai, ne, vēl, vai bet. Šāda veida literāro paņēmienu, kurā tiek izslēgti savienojošie vārdi, var saukt arī par brachylogia vai articulus.
Asindetona lietošana bieži ir apzināta, jo tā piešķir tekstam unikālu uzsvaru vai emocijas. Bez saikļiem frāzes saglabā ātrāku, stingrāku ritmu. To var arī izmantot, lai pievērstu lasītāja uzmanību konkrētai idejai vai norādītu, ka vienumu saraksts ir bezgalīgs vai nepilnīgs. Rakstnieki bieži izmanto asyndeton, lai panāktu lielisku efektu, beidzot romānu vai radītu dramatisku vai smeldzīgu mirkli.
Šo paņēmienu visbiežāk izmanto runai, un tas ir retāk sastopams rakstiskajos darbos. Daži cilvēki apgalvo, ka to nekad nevajadzētu izmantot rakstot, un tā vietā tas būtu jārezervē runām un orācijai. Citi uzskata, ka šai ierīcei ir vieta abās šajās arēnās. Lai palielinātu asyndeton efektu, runātājiem ir jāmodulē savs tonis starp katru frāzi, kas pievērš uzmanību vārdiem. Tas ļauj runātājam radīt ļoti dramatisku efektu, ko ir ļoti grūti izveidot ar standarta teikuma struktūru.
Kamēr asyndeton izslēdz savienojumus, syndeton ietver vairākus vai papildu savienojumus. Šīs divas literārās ierīces var uzskatīt par pretstatām, un tās var izmantot, lai radītu ļoti atšķirīgus efektus. Syndeton palēnina runu un rada mērenu, viļņainu ritmu. Piemēram, frāze “Viņa staigā, skrien un peld” ir sindetona piemērs. Ja šim teikumam piemērotu asyndeton jēdzienu, tā vietā tas skanētu: “Viņa staigā, skrien peld.”