TJG Online
Advokāti un likums

Ar ko administratīvais pārkāpums atšķiras no nozieguma?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā pastāv divas atsevišķas atbildības sistēmas: administratīvā, kurā sodu par mazāk bīstamiem pārkāpumiem piemēro amatpersona, un kriminālā, kurā par noziedzīgu nodarījumu sodu piespriež tiesa. Atšķiras gan process, gan sekas, jo sodāmība rodas tikai krimināllietā.

Administratīvā atbildība iestājas par pārkāpumiem, kuru sastāvi ir aprakstīti Administratīvās atbildības likumā un nozaru likumos, piemēram, Ceļu satiksmes likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Tipiskie sodi ir brīdinājums un naudas sods, atsevišķos gadījumos arī tiesību atņemšana, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Naudas sodu likums izsaka naudas soda vienībās, un vienas vienības vērtība ir noteikta likumā, tāpēc soda apmēru vienmēr var pārrēķināt pats.

Kriminālatbildība iestājas par nodarījumu, kas aprakstīts Krimināllikumā. Šeit prasības ir stingrākas: jābūt gan likumā aprakstītajam nodarījumam, gan personas vainai nodoma vai noziedzīgas nevērības formā. Sodu piespriež tiesa, un pēc notiesāšanas rodas sodāmība, kas noteiktu laiku paliek Sodu reģistrā un var liegt strādāt vairākās profesijās, tostarp darbā ar bērniem, apsardzē vai valsts dienestā.

Robeža starp abām sistēmām bieži ir apstākļu jautājums, nevis nosaukuma jautājums. Viena un tā pati darbība atkarībā no radītā kaitējuma apmēra, atkārtotības vai no tā, vai bijusi vardarbība, var palikt administratīvā pārkāpuma līmenī vai pāriet krimināltiesību jomā. Tieši tāpēc atbilde uz jautājumu „cik liela summa jau ir noziegums“ nav meklējama rakstos internetā: aktuālās robežvērtības nosaka Krimināllikums, un tās laiku pa laikam tiek grozītas.

Ja esat saņēmis administratīvā pārkāpuma protokolu vai lēmumu, rīkojieties šādā secībā. Izlasiet, kas tieši jums tiek pārmests un uz kura panta pamata. Nepiekrītot, ierakstiet savus paskaidrojumus; paraksts pats par sevi nenozīmē vainas atzīšanu, bet ailē par vainas atzīšanu atzīmi nav vērts likt tikai tāpēc, ka tā ātrāk. Pēc tam lēmumu var apstrīdēt augstākai amatpersonai un pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā termiņā, kas ir īss un netiek atjaunots bez svarīga iemesla.

Kriminālprocesā rīcības loģika ir cita. Personai ir tiesības klusēt, tiesības zināt, kādās aizdomās tā tiek turēta, un tiesības uz advokātu jau no pirmās nopratināšanas. Ja līdzekļu advokātam nepietiek, likums paredz valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteiktās lietu kategorijās. Paskaidrojumu sniegšana bez advokāta „lai tikai ātrāk beigtos“ ir visbiežākā kļūda, jo tieši sākotnējie paskaidrojumi vēlāk tiek citēti spriedumā.

Ir vērts atšķirt vēl vienu lietu, ko bieži sajauc: sodu un zaudējumu atlīdzību. Naudas sods aiziet valsts budžetā, nevis cietušajam. Ja jums ir nodarīti zaudējumi, tie jāpieprasa atsevišķi, kriminālprocesā kā kaitējuma kompensācija vai civilprocesā kā prasība. Ja summa ir nozīmīga vai pretī ir apdrošinātājs, advokāta konsultācija atmaksājas jau pirmajā sarunā.

Kur pārbaudīt savus sodus un sodāmību

Informāciju par piemērotajiem administratīvajiem sodiem un par sodāmību uzkrāj Sodu reģistrs, ko uztur Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Izziņu par sevi var pieprasīt elektroniski valsts pakalpojumu portālā vai klātienē, un tieši šī izziņa, nevis pašas atmiņas, ir tas, ko redzēs darba devējs, kuram likums dod tiesības to prasīt.

Neapmaksāts naudas sods pats no sevis nepazūd. To var nodot piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, un tad pievienojas izpildes izdevumi, tāpēc lētāk ir vai nu samaksāt laikus, vai laikus apstrīdēt. Ceļu satiksmes sodu gadījumā nesamaksāts sods var traucēt arī transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates vai reģistrācijas darbībām.

Kad noteikti vajadzīgs advokāts

Advokāts ir vajadzīgs vienmēr, kad runa ir par kriminālprocesu, par sodu, kas apdraud iztiku, piemēram, vadīšanas tiesību atņemšanu profesionālam autovadītājam, vai par lietu, kurā pretī stāv iestāde ar juristu komandu. Tāpat advokāta palīdzība ir svarīga, ja esat cietušais un plānojat prasīt kaitējuma kompensāciju.

Latvijā zvērināts advokāts ir reglamentēta profesija, un konkrētas personas statusu var pārbaudīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes publiskajā sarakstā. Tas ir vienkāršs veids, kā izvairīties no „juridisko pakalpojumu“ sniedzējiem, kuriem nav ne profesionālās atbildības apdrošināšanas, ne tiesību pārstāvēt jūs krimināllietā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti