ASV Konstitūcijas 24. grozījums: vēlēšanu nodoklis
Īsā atbilde
ASV Konstitūcijas 24. grozījums, ratificēts 1964. gadā, aizliedz federālajās vēlēšanās liegt balsstiesības tāpēc, ka cilvēks nav samaksājis vēlēšanu nodokli vai kādu citu nodokli. Divus gadus vēlāk Augstākā tiesa citā lietā atzina, ka šāda prasība ir pretrunā arī vienlīdzīgas aizsardzības principam, un tādējādi nodokļa cenzs kļuva neiespējams arī štatu vēlēšanās.
Lai saprastu grozījuma jēgu, jāsaprot, kas bija poll tax. Tas nebija nodoklis par balsošanu un nebija nodeva vēlēšanu organizēšanai. Tas bija neliels galvasnaudas tipa nodoklis, ko vairāki ASV dienvidu štati pēc Pilsoņu kara padarīja par priekšnoteikumu iekļūšanai vēlētāju sarakstā. Nomaksas kvīts bija jāuzrāda, dažviet arī par iepriekšējiem gadiem uzreiz, un, tā kā summa nabadzīgai ģimenei bija jūtama, mehānisms darbojās kā filtrs.
Būtiskākais ir tas, ka norma formāli bija rasi neitrāla. Tieši tāpēc tā izturēja tiesu pārbaudes gadu desmitiem: 15. grozījums aizliedza liegt balsstiesības rases dēļ, bet nodokļa prasība rasi nepieminēja. Kopā ar lasītprasmes pārbaudēm un tā sauktajām vectēva klauzulām tā veidoja sistēmu, kas melnādainos, bet arī nabadzīgos baltos vēlētājus no urnām atturēja bez viena atklāti diskriminējoša vārda likuma tekstā.
24. grozījums ir daļa no pilsonisko tiesību kustības laikā pieņemto tiesību aktu viļņa 20. gadsimta 60. gados, līdzās balsstiesību un pilsonisko tiesību likumiem. Tā teksts ir īss un attiecas uz vēlēšanām federālos amatos: prezidenta un viceprezidenta vēlētājiem, senatoriem un pārstāvjiem, ieskaitot priekšvēlēšanas. Štatu un pašvaldību vēlēšanas tajā nebija ietvertas, un šo robu aizvēra tiesu prakse.
Ar kuriem grozījumiem to jauc
Visbiežāk ar 15., 19. un 26. grozījumu. Vienkāršs tests pēc tā, kas tiek aizliegts kā balsstiesību liegšanas pamats: 15. grozījums aizliedz rasi, 19. dzimumu, 24. nodokļa nemaksāšanu, 26. noteica vēlēšanu vecumu no 18 gadiem.
Otra jaukšana ir terminoloģiska. Angliskais poll tax mūsdienās mēdz apzīmēt arī pavisam citu lietu, piemēram, Lielbritānijā 20. gadsimta beigās ieviesto pašvaldību nodokli, ko tā sauca sarunvalodā. Ar balsstiesībām tam nebija sakara. Ja avotā redzat poll tax, vienmēr jāpaskatās, par kuru valsti un gadsimtu ir runa.
Latvijas salīdzinājums
Latvijā mantiska vai nodokļu cenza nekad nav bijis neatkarīgās valsts vēlēšanās. 1922. gada Satversme jau sākotnēji noteica vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas, un šis princips ir Satversmes 6. pantā. Satversmes 8. pants nosaka, kam ir tiesības vēlēt, bet 9. pants, kas var tikt ievēlēts, un kārtību detalizē Saeimas vēlēšanu likums.
Latvijā aktuālais balsstiesību ierobežojuma jautājums ir cits: balsot Saeimas vēlēšanās var Latvijas pilsoņi, tādēļ nepilsoņi un citu valstu pilsoņi, kas dzīvo Latvijā, Saeimu nevēl. Pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās loks ir plašāks, jo tur balsot var arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrēti Latvijā. Tas ir pilsonības, nevis maksātspējas kritērijs, un tieši ar to atšķiras no ASV vēsturiskā nodokļa cenza.
Kāpēc šis jautājums nav tikai vēsture
Amerikā argumentu par 24. grozījumu joprojām izmanto mūsdienu strīdos, piemēram, par to, vai maksa par dokumentu noformēšanu vai naudas sodu nomaksa kā priekšnoteikums balsstiesību atjaunošanai bijušajiem notiesātajiem nav slēpts nodokļa cenzs. Tā ir aktīva tiesvedību tēma atsevišķos štatos.
Lasītājam Latvijā no tā izriet praktiska piesardzība: teikumi stilā „ASV aizliegts prasīt maksu par balsošanu“ ir pārāk plaši. Grozījums aizliedz noteiktu priekšnoteikumu veidu federālajās vēlēšanās, bet vēlēšanu kārtību ASV joprojām nosaka katrs štats atsevišķi, un tieši tur rodas atšķirības.
Precizitātes robeža
Ja jums vajadzīgs pats normas teksts vai ratifikācijas datumi, jāskatās ASV Nacionālā arhīva publicētais Konstitūcijas teksts, nevis pārstāsti. Par to, cik tieši štatos nodokļa cenzs vēl pastāvēja grozījuma pieņemšanas brīdī, avotos ir atšķirīgi skaitļi, jo vieni skaita visas prasības, citi tikai spēkā esošās, tāpēc konkrētu skaitli vērts citēt ar atsauci uz avotu.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir pasīvā vēlēšanu organizēšana?Pasīvā vēlēšanu aģitācija ir prakse, kurā cilvēki valkā atšķirības zīmes, kas saistītas ar dažādām politiskām kampaņām …
- Kas ir vēlēšanu iecirknis?Vēlēšanu iecirknis vai iecirknis ir vieta, kuru izmanto balsošanai vēlēšanās. Tā kā vēlēšanas notiek reti, tādas ēkas k…
- Kas ir vēlēšanu likums?Vēlēšanu likums ir plašs jumta jēdziens, kas aptver valdības noteikumus, kas saistīti ar valsts amatpersonu vēlēšanām. …
- Kas ir vēlēšanu krāpšana?Vēlēšanu krāpšana ir apzināta manipulācija ar vēlēšanu procesu, izmantojot tiešus vai netiešus līdzekļus, lai ietekmētu…
- Ar kādām īpašām problēmām saskaras ASV melnādainie politiķi?Melnādainajiem politiķiem un topošajiem melnādainajiem politiķiem ir vairākas īpašas problēmas viņu sociāli ekonomiskās…
- Cik ASV prezidentu iepriekš bijuši senatori?Septiņpadsmit ASV prezidenti kādā dzīves posmā ir bijuši ASV Senāta locekļi, bet tikai trīs, proti, Vorens Hārdings, Dž…
- Cik jauns bija jaunākais ASV senators?Jaunākais ASV senators, kas jebkad kalpojis valstij, bija Džons Henrijs Ītons, kurš tika iecelts, lai pabeigtu atbrīvot…
- Cik lieli ir ASV štati salīdzinājumā ar Latviju?ASV štatu platība atšķiras vairāk nekā četrsimt reižu: Aļaska aptver ap 1,7 miljoniem kvadrātkilometru, bet Rodailenda …
- Kā Amerikas Savienotajās Valstīs iegūt iniciatīvu vēlēšanu biļetenā?Iniciatīvas un referendumu sistēma ir daļa no Amerikas juridiskās ainavas 24 štatos. Šajās valstīs pilsoņi var rakstīt …
- Kā Amerikas Savienotajās Valstīs tiek regulēta politiskā līdzekļu vākšana?Politisko līdzekļu vākšanas un kampaņu finansēšanas likumi Amerikas Savienotajās Valstīs palīdz nodrošināt līdzvērtīgus…