Kas ir ASV Konstitūcijas 23. grozījums?

Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta neatrodas nevienā štatā. Kolumbijas apgabals tika izveidots kā atsevišķa federālā teritorija, kas pakļauta Kongresa jurisdikcijai, un tieši šī īpašā statusa dēļ tā iedzīvotāji ilgi bija bez balsstiesībām valsts mēroga vēlēšanās, kaut arī maksāja federālos nodokļus un dienēja armijā. Tā ir situācija, kurai Latvijā nav nekāda analoga: Rīga ir pašvaldība tāpat kā jebkura cita, un tās iedzīvotāju vēlēšanu tiesības neatšķiras no pārējo Latvijas iedzīvotāju tiesībām.

ASV prezidentu nevēl tiešās vēlēšanās, bet ar elektoru kolēģijas starpniecību: katrs štats izvirza noteiktu skaitu elektoru, un tie formāli ievēl prezidentu. Tā kā apgabals nav štats, tam elektoru nebija vispār. Grozījums šo trūkumu novērsa, piešķirot apgabalam elektorus, taču ne vairāk, kā ir vismazāk apdzīvotajam štatam. Pirmo reizi galvaspilsētas iedzīvotāji nobalsoja prezidenta vēlēšanās 1964. gadā.

Grozījuma robežas ir tikpat svarīgas kā tā saturs. Apgabalam Kongresā ir delegāts, kurš drīkst strādāt komitejās un uzstāties, bet nedrīkst balsot par likumprojektu galīgajā balsojumā. Vietējā pašpārvalde tika paplašināta vēlāk, septiņdesmitajos gados, kad apgabals ieguva vēlētu mēru un padomi, tomēr Kongress saglabāja tiesības iejaukties vietējos lēmumos un budžetā. Tieši tāpēc jautājums par apgabala pārveidošanu par štatu ASV politikā tiek izvirzīts atkal un atkal.

Latvijas lasītājam noderīgākais salīdzinājums ir konstitūciju grozīšanas kārtība. ASV Konstitūciju groza ļoti reti, jo grozījums jāapstiprina gan federālajā līmenī, gan lielākajā daļā štatu, un process var ilgt gadiem. Latvijā Satversmes grozījumus pieņem Saeima paaugstinātā balsu vairākumā, bet atsevišķus Satversmes pantus var grozīt tikai tautas nobalsošanā. Abos gadījumos ideja ir vienāda: valsts pamatlikumu nedrīkst mainīt ar parastu politisku vairākumu.

Vēl viena atšķirība ir vēlēšanu sistēmā. Latvijā Valsts prezidentu ievēl Saeima, nevis vēlētāji tieši, bet Saeimu vēl proporcionālās vēlēšanās piecos vēlēšanu apgabalos, un balsis skaita visā valstī pēc vienādiem noteikumiem. Latvijas pilsoņi var balsot arī ārvalstīs, vēlēšanu iecirkņos pie pārstāvniecībām vai pa pastu. Tādēļ situācija, kurā veselas teritorijas iedzīvotāji strukturāli paliek bez balss, Latvijas iekārtā vienkārši nav iespējama.

Grozījums iekļaujas plašākā virknē, kas pakāpeniski paplašināja ASV vēlēšanu tiesības: agrākie grozījumi aizliedza balsstiesības liegt rases dēļ un piešķīra balsstiesības sievietēm, bet vēlākais pazemināja vēlēšanu vecumu līdz astoņpadsmit gadiem. Latvijā šāda pakāpeniska paplašināšana nebija vajadzīga, jo jau 1920. gadā Satversmes sapulci vēlēja vispārīgās vēlēšanās, kurās piedalījās arī sievietes, un mūsdienās balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no astoņpadsmit gadu vecuma. Pašvaldību vēlēšanās Latvijā noteiktos apstākļos drīkst balsot arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri dzīvo attiecīgajā pašvaldībā.