Kā pieprasīt atlīdzību par tuvinieka bojāeju negadījumā?

Pirmais solis ir dokumenti. Vajadzīga miršanas apliecība, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa, radniecību apliecinoši dokumenti un dokuments par notikumu: policijas izziņa vai lēmums, ceļu satiksmes negadījuma reģistrācijas dati, bet darba vietā notikušā gadījumā nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas akts. Bez šiem dokumentiem neviens pieteikums netiks izskatīts pēc būtības, tāpēc to iegūšana ir jāsāk uzreiz, kaut arī tas ir smagākais brīdis.

Ja cilvēks gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā, pieteikums iesniedzams vainīgā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošinātājam saskaņā ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Ja vainīgais nav apdrošināts, transportlīdzeklis nav zināms vai apdrošinātājs ir maksātnespējīgs, pieteikumu izskata Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Šajā sistēmā atlīdzina apbedīšanas izdevumus, kā arī zaudējumus personām, kuras bojā gājušais apgādāja, un atsevišķi vērtē nemantisko kaitējumu.

Ja nelaime notikusi darbā, darba devējam ir pienākums par to ziņot un organizēt izmeklēšanu, un uzraudzību veic Valsts darba inspekcija. Ja notikums atzīts par nelaimes gadījumu darbā, bojā gājušā apgādībā bijušajām personām var pienākties apgādnieka zaudējuma pensija un atlīdzība no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, un šos maksājumus administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Šis atbalsts nav atkarīgs no tā, vai kāds saukts pie kriminālatbildības.

Ja uzsākts kriminālprocess, tuvinieks var tikt atzīts par cietušo. Tas dod tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, izteikt viedokli un iesniegt pieteikumu par kaitējuma kompensāciju pašā kriminālprocesā, nevis atsevišķā civillietā. Atsevišķi pastāv valsts kompensācija cietušajiem noteiktos smagos noziegumos, ko izmaksā Juridiskās palīdzības administrācija; tā ir ierobežota apmērā un neizslēdz prasību pret vainīgo.

Ja apdrošināšanas sistēma nesedz visu vai ja vainīgais ir persona bez apdrošināšanas, zaudējumus un morālo kaitējumu var prasīt civiltiesiskā kārtā, pamatojoties uz Civillikuma noteikumiem par neatļautu darbību. Šajā ceļā jāpierāda vainīgā rīcība, cēloņsakarība un zaudējumu apmērs. Tieši morālā kaitējuma apmērs ir tas, ko nosaka tiesa, un vienotas tabulas tam nav.

Biežākā kļūda ir kavēšanās. Prasījumiem pastāv noilguma un pieteikšanās termiņi, kas atšķiras katrā no šiem ceļiem, un daži no tiem ir īsi. Otra kļūda ir parakstīt apdrošinātāja piedāvāto izlīgumu pirmajās nedēļās, kad vēl nav zināms visu izdevumu apjoms un kad cilvēks nav spējīgs vērtēt skaitļus. Trešā kļūda ir neuzkrāt čekus par apbedīšanas un ar to saistītajiem izdevumiem.