Kam Latvijā ir balsstiesības un kā tās mainījušās

Latvijas vēlēšanu tiesības jau no sākuma bija plašākas nekā daudzās tā laika Eiropas valstīs. Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gadā balsoja gan vīrieši, gan sievietes, bez mantiskā cenza, tātad vispārējas balsstiesības Latvijā nostiprinājās uzreiz līdz ar valsts izveidi, nevis pakāpeniski vairāku desmitgažu gaitā. Satversme, kas pieņemta 1922. gadā, šo principu nostiprināja.

Pēc okupācijas un neatkarības atjaunošanas Satversmes darbība tika atjaunota, un balsstiesību kodols palika nemainīts. Laika gaitā ir mainīts vēlēšanu vecums atsevišķās procedūrās, precizētas balsošanas iespējas ārvalstīs un ieviesta balsošana jebkurā iecirknī ar vienotu vēlētāju reģistru. Tas nozīmē, ka vēlētājam vairs nav jābalso tikai savā deklarētajā iecirknī, bet dalība tiek fiksēta elektroniski.

Svarīgi saprast, ko nozīmē „pilntiesīgs". Balsstiesības nav personām, kuras atrodas ieslodzījumā soda izciešanas laikā, un tām, kurām ar tiesas nolēmumu ierobežota rīcībspēja likumā noteiktajos gadījumos. Šie ierobežojumi ir noteikti likumā, un to apjoms laika gaitā ir precizēts, tāpēc aktuālā redakcija jāskatās vietnē likumi.lv, nevis vecos rakstos.

Latvijā pastāv nepilsoņu statuss, un nepilsoņiem balsstiesību nav ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās. Savukārt citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējuši dzīvesvietu Latvijā, drīkst balsot pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā, ja iepriekš reģistrējušies vēlētāju reģistrā un nebalso vienlaikus savā izcelsmes valstī. Šī reģistrācija ir jākārto laikus, jo pēc termiņa beigām to vairs nevar izdarīt.

Bez vēlēšanām Latvijā ir arī tautas nobalsošana un tautas iniciatīva. Satversmē paredzēts, ka noteiktu skaitu vēlētāju parakstu savākšana ļauj ierosināt likumprojekta vai Satversmes grozījumu nodošanu tautas nobalsošanai, un šādas nobalsošanas Latvijā ir notikušas vairākkārt. Parakstu vākšanu un nobalsošanu organizē Centrālā vēlēšanu komisija, un parakstus var apliecināt gan klātienē, gan elektroniski.

Praktiskais solis vēlētājam ir vienkāršs: pārbaudīt savus datus vēlētāju reģistrā, zināt, kurā apgabalā balso, un vēlēšanu dienā ņemt līdzi derīgu personu apliecinošu dokumentu, proti, pasi vai personas apliecību. Ārvalstīs dzīvojošie var balsot vēstniecībās vai pa pastu, taču pasta balsošanai pieteikšanās termiņš ir agrāks, un tieši tā nokavēšana ir izplatītākais iemesls, kāpēc balss netiek nodota.

Vēsturiskajā salīdzinājumā vērts atcerēties, ka ASV balsstiesības tika paplašinātas pakāpeniski ar konstitūcijas grozījumiem, kas aizliedza liegt balsstiesības rases dēļ, pēc tam dzimuma dēļ, tad vēlēšanu nodokļa dēļ un visbeidzot pazemināja vēlēšanu vecumu līdz 18 gadiem. Latvijas ceļš bija citāds: vispārējas un vienlīdzīgas balsstiesības tika iedibinātas uzreiz, bet tās uz pusgadsimtu pārtrauca okupācija. Tāpēc ASV pieredzi nevar pārnest uz Latvijas kontekstu, un skolas darbā šī atšķirība ir pati interesantākā daļa.