Tas var būt pārsteidzoši, taču saskaņā ar Merilendas Hovarda Hjūza Medicīnas institūta (HHMI) datiem, mēs katrs savā ķermenī atrodam divas līdz piecas mārciņas (1.0 līdz 2.26 kilogramus) dzīvu baktēriju. Šie mikroorganismi var būt gan labā, gan sliktā veidā, vai arī tie var būt noderīgi vai kaitīgi. Lai gan liela uzmanība tiek pievērsta sliktajiem veidiem, jo tie var izraisīt slimības, cilvēkiem ir nepieciešamas simbiotiskas attiecības ar daudzu veidu noderīgām baktērijām. Daži no tiem ir ļoti svarīgi mūsu izdzīvošanai.
HHMI ziņo, ka lielākā baktēriju koncentrācija cilvēka organismā ir atrodama zarnās. Sugas, kuru skaits ir tūkstošos, rada triljoniem klusu pasažieru, kas darbojas masveidā. Attiecības starp dažādiem baktēriju celmiem un cilvēka ķermeni ir dinamiskas, pastāvīgi pielāgojoties mainīgajiem apstākļiem.
Probiotikām jeb ārstniecības izpētei ar noderīgu baktēriju palīdzību tiek pievērsta lielāka uzmanība, jo infekcijas palielinās pārmērīgas antibiotiku lietošanas dēļ. Viens pazīstams probiotiku piemērs ir tāda jogurta reklamēšana, kas satur dzīvas baktēriju kultūras, lai atvieglotu ar antibiotikām saistītu caureju. Probiotikas šajā gadījumā ir no laktobacillu celma. Lai gan pētījumos ir skaidrs, ka probiotikām var būt pozitīva ietekme, taču, ņemot vērā mūsu pašreizējo zināšanu līmeni, to efektivitāte kā ārstēšanas shēma ir mazāka nekā pietiekama, lai aizstātu antibiotikas. Tomēr medicīnas sabiedrība uzskata, ka nomaiņa ir tieši tas, kas nepieciešams.
Viena no problēmām, kas rodas, ārstējot ar probiotikām, ir tā, ka baktērijas mūsos nav labi saprotamas. Piemēram, neaktīva vai neitrāla baktērija var kļūt kaitīga, ja to izraisa apstākļi, kas izraisa tās vairošanos vai izmaiņas. Baktērijas var mijiedarboties ar cilvēka šūnām, liekot šūnu receptoriem “izaugt paplašinājumus”, pie kuriem tās var pieķerties. Zinātnieki ziņo, ka vismaz 50% no šiem celmiem nevar audzēt laboratorijā, jo ir grūti izveidot piemērotu vidi, kas imitētu cilvēka zarnu darbību.