Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem arvien aktuālāka kļūst centieni izbeigt cilvēces atkarību no fosilā kurināmā. Lai gan iepriekšējos pētījumos tika konstatēts, ka aptuveni 4.2 miljoni cilvēku katru gadu nomira, elpojot ar cietajām daļiņām piesārņotu gaisu, šajos pētījumos netika nošķirti nāves gadījumi, ko izraisīja fosilā kurināmā emisijas, un nāves gadījumi, kas saistīti ar citām gaisā esošām daļiņām.
2018. gada pētījumā, ko veica Hārvardas universitāte sadarbībā ar trim Lielbritānijas universitātēm, tika secināts, ka faktiskais skaits ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā iepriekš uzskatīts, proti, 8.7 miljoni nāves gadījumu. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs piektais nāves gadījums visā pasaulē ir tieši saistīts ar fosilā kurināmā sadedzināšanu, kas var izraisīt astmu, vēzi, koronāro sirds slimību un citas slimības.
“Mēs nevaram pēc labākās sirdsapziņas turpināt paļauties uz fosilo kurināmo, ja zinām, ka tas tik smagi ietekmē veselību un dzīvotspējīgas, tīrākas alternatīvas,” sacīja pētījuma līdzautore Eloise Marais. Saskaņā ar pētījumu, apgabali ar zemāko fosilā kurināmā gaisa piesārņojuma līmeni ir Ziemeļamerika, Eiropa un Dienvidaustrumāzija.
Fakti par fosilo kurināmo:
Daudzi cilvēces izmantotie fosilie kurināmie sāka veidoties pirms vairāk nekā 300 miljoniem gadu, oglekļa periodā.
2019. gadā ASV atjaunojamās enerģijas patēriņš pirmo reizi pēdējo 130 gadu laikā pārsniedza ogļu patēriņu.
Tomēr, neskatoties uz virzību uz atjaunojamo enerģiju, aptuveni 85 procentus no pasaules enerģijas piegādā fosilais kurināmais.