Cum kupons un ex kupons obligāciju tirdzniecībā

Obligācija ir aizdevums emitentam, par kuru tas regulāri maksā kuponu, parasti reizi gadā vai reizi pusgadā. Kupons uzkrājas katru dienu, bet izmaksāts tiek tikai noteiktajā datumā. Tāpēc, pērkot obligāciju starp diviem maksājumiem, rodas jautājums, kam pieder jau uzkrātā, bet vēl neizmaksātā procentu daļa. Atbilde ir vienkārša: tā pieder pārdevējam, un pircējs to viņam atmaksā cenā.

No tā izriet divas cenas. Tīrā cena ir tā, ko redz cenu tabulās un kotējumos, un tā tiek izteikta procentos no nominālvērtības. Kopējā jeb norēķinu cena ir tīrā cena plus uzkrātie procenti, un tieši šī summa tiek norakstīta no konta norēķinu dienā. Tīro cenu lieto tāpēc, ka tā mainās gludi un atspoguļo tirgus procentu likmju izmaiņas, nevis mehānisko kupona uzkrāšanos, kas grafikā radītu zāģveida līkni.

Ex kupona datums ir robeža, pēc kuras pircējs nākamo maksājumu vairs nesaņem, jo emitents maksā tam, kurs ir reģistrēts uzskaites datumā. Šajā periodā uzkrātie procenti darījumā tiek rēķināti ar mīnusa zīmi, jo pircējs faktiski nopērk obligāciju, no kuras tuvākais kupons jau ir atskaitīts. Uzņēmumu obligācijām un valsts obligācijām šie datumi ir aprakstīti emisijas noteikumos vai galīgajos noteikumos.

Uzkrāto procentu aprēķins nav viena universāla formula. Tirgū lieto dažādas dienu skaitīšanas konvencijas: faktisko dienu skaitu pret faktisko gada garumu, faktisko pret 360 vai vienkāršoto trīsdesmit dienu mēnesi. Valsts obligācijām eiro zonā parasti izmanto faktisko dienu konvenciju, bet konkrētais variants vienmēr ir rakstīts emisijas dokumentos, un tieši tas nosaka, par cik centiem atšķirsies divu brokeru aprēķins.

Praksē privātam ieguldītājam Latvijā obligācijas ir pieejamas ar bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, un daļa emisiju ir iekļautas Nasdaq Riga sarakstos. Valsts krājobligācijas iedzīvotājiem pārdod Valsts kase tiešsaistē, un tur uzkrāto procentu jautājums nerodas, jo tās netiek tirgotas otrreizējā tirgū. Pirms pirkuma pieprasiet brokerim norēķinu cenas sadalījumu, lai redzētu tīro cenu, uzkrātos procentus un komisiju atsevišķi.

Biežākā kļūda ir vērtēt ienesīgumu pēc kupona likmes. Nozīme ir ienesīgumam līdz dzēšanai, kas ņem vērā pirkuma cenu, atlikušo termiņu un dzēšanas summu. Otra kļūda ir aizmirst par nodokli: uzkrātie procenti, ko samaksājāt pārdevējam, nav zaudējums, bet tie arī nav izdevums, ko drīkst atskaitīt patvaļīgi. Procentu ienākuma aplikšana ir atkarīga no emitenta un konta veida, un skaidrojumus publicē Valsts ieņēmumu dienests.