TJG Online
Bizness un ekonomika

Kā tikt darbā valsts pārvaldē Latvijā?

Īsā atbilde

Gandrīz visas valsts pārvaldes vakances aizpilda atklātā konkursā: iestāde publicē sludinājumu ar prasībām, kandidāts līdz norādītajam termiņam iesniedz pieteikumu, un komisija vērtē atbilstību iepriekš noteiktiem kritērijiem. Ierēdņa amatu vakances izsludina oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“, pārējās parasti iestādes mājaslapā un vakanču portālos.

Pirmais, kas jāsaprot, ir divi pilnīgi atšķirīgi nodarbinātības veidi vienā un tajā pašā iestādē. Ierēdnis ir valsts civildienestā, viņa attiecības regulē Valsts civildienesta likums, viņu ieceļ amatā ar rīkojumu, nevis pieņem ar darba līgumu, un viņam ir stingrākas prasības un ierobežojumi. Darbinieks strādā pēc darba līguma saskaņā ar Darba likumu, tāpat kā privātajā sektorā. Ierēdņa amatam ir nepieciešama Latvijas pilsonība, atbilstoša valsts valodas prasme un nesodītība par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Otrs, kas kandidātus visbiežāk pārsteidz, ir atalgojuma mehānika. Atlīdzību publiskajā sektorā nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Amats tiek klasificēts amatu saimē un līmenī, no tā izriet mēnešalgu grupa un diapazons. Tas nozīmē, ka alga nav brīvi apspriežama tā, kā privātā uzņēmumā: sarunas telpa pastāv diapazona ietvaros, un to ierobežo iestādes budžets.

Konkursa gaita parasti ir daudzpakāpju. Vispirms komisija atsijā pieteikumus pēc formālās atbilstības, tad seko intervija, bieži arī praktisks uzdevums vai rakstisks tests, dažos amatos papildus jāiztur valsts valodas prasmes pārbaude vai jāsaņem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ko izsniedz kompetentie dienesti un kas var aizņemt vairākus mēnešus.

Papildus ir jārēķinās ar ierobežojumiem, kas sākas jau pirmajā darba dienā. Daudzi amati padara cilvēku par valsts amatpersonu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā“ izpratnē. No tā izriet pienākums saskaņot amatu savienošanu, ierobežojumi darījumiem ar iestādi un pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

Kur vakances tiešām parādās

Ierēdņu amatu konkursus izsludina oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“, tāpēc tas ir vienīgais avots, kur šī kategorija ir pilnībā. Pārējās vakances publicē iestāžu mājaslapās, Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un komerciālajos darba sludinājumu portālos.

Termiņi ir īsi, bieži divas nedēļas no publikācijas dienas, un tie ir stingri. Sekošana tikai komerciālajiem portāliem nozīmē, ka daļu konkursu cilvēks vienkārši neredz.

Slazds: formālie kritēriji izslēdz pirms intervijas

Pirmajā kārtā komisija nevērtē potenciālu, bet gan atbilstību sludinājumā rakstītajam. Ja prasīta augstākā izglītība konkrētā jomā vai noteikts gadu skaits pieredzes tieši valsts pārvaldē, kandidāts bez tā tiek izslēgts neatkarīgi no tā, cik spēcīgs ir viņa CV. Tikpat bieži pieteikums krīt ārā tāpēc, ka nav pievienota prasītā izglītības dokumenta kopija vai ārvalstu diploma atzīšanas izziņa.

Cena ir laiks: nākamais konkurss uz līdzīgu amatu var būt pēc pusgada. Praktiskais risinājums ir motivācijas vēstulē un CV atbildēt uz prasībām tādā pašā secībā un tādiem pašiem vārdiem, kā tās uzskaitītas sludinājumā, lai komisijai nav jāmeklē.

Skaidra atšķirība: darbs iestādē, līgums ar valsti un ES karjera

Šīs trīs lietas latviski bieži saplūst vienā jēdzienā „strādāt valstij“. Tests ir vienkāršs: vai jūs slēdzat dienesta vai darba attiecības, vai arī piegādes līgumu. Ja otrais, tā ir uzņēmējdarbība ar publisko sektoru, un to regulē Publisko iepirkumu likums un iepirkumu procedūras, nevis civildienesta normas.

Trešais ceļš ir darbs ES institūcijās. Tur atlasi rīko Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) ar atklātiem konkursiem un rezerves sarakstu, process mēdz ilgt gadu vai ilgāk, un valodu prasības ir citas. Latvijas iestādes atsevišķi izvirza arī nacionālos ekspertus norīkojumam uz ES institūcijām uz noteiktu laiku.

Ja konkursa rezultāts šķiet netaisnīgs

Konkursa komisijas lēmumu parasti var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, vēršoties pie augstākas amatpersonas vai iestādes, un tikai pēc tam tiesā. Termiņi ir īsi, un tie sākas no lēmuma paziņošanas dienas.

Šādā strīdā ir vērts vērsties pie administratīvo tiesību jurista, jo pierādīšanas priekšmets ir procedūras ievērošana un vērtēšanas kritēriju piemērošana, nevis tas, kurš kandidāts subjektīvi bija labāks. Katras iestādes iekšējā konkursa kārtība atšķiras, tāpēc universālu atbildi šeit dot nevar.

Avoti