TJG Online
Advokāti un likums

Kādi noteikumi regulē elektronisko pierādījumu iegūšanu?

Īsā atbilde

Latvijā un Eiropas Savienībā nav ASV e-atklāšanai līdzvērtīgas plašas pušu savstarpējās dokumentu izprasīšanas. Elektroniskus pierādījumus iegūst procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā: civilprocesā pēc puses lūguma tos pieprasa tiesa, bet kriminālprocesā tos izņem izmeklēšanas iestādes, ievērojot samērīguma un datu aizsardzības prasības.

Civilprocesā pierādījumus iesniedz puses. Ja dokuments vai elektroniski uzglabāti dati atrodas pie otras puses vai trešās personas, pusei jālūdz tiesai tos pieprasīt, norādot, kas tieši un kāpēc ir nepieciešams. Vispārēja prasība izsniegt visu saraksti par kādu periodu neatbilst Latvijas pieejai, jo pierādījumiem jābūt attiecināmiem uz konkrēto strīda priekšmetu.

Kriminālprocesā elektronisko datu iegūšanai ir sava kārtība. Datu izņemšana, kratīšana, informācijas pieprasīšana no elektronisko sakaru komersanta un datu saglabāšana notiek uz procesa virzītāja lēmuma pamata, un vairākās situācijās nepieciešams izmeklēšanas tiesneša akcepts. Jo lielāka iejaukšanās privātajā dzīvē, jo stingrākas ir procesuālās garantijas.

Tehniskā puse ir tikpat svarīga kā juridiskā. Lai elektronisks pierādījums būtu ticams, jāspēj parādīt, ka dati nav mainīti: tāpēc veido datu nesēja attēlus, fiksē kontrolsummas un dokumentē glabāšanas ķēdi. Elektroniskam dokumentam ar drošu elektronisko parakstu ir juridisks spēks, un šo jomu Eiropas Savienībā saskaņo uzticamības pakalpojumu regulējums.

Privātpersonai praktiski svarīgākais jautājums parasti ir tas, kā pareizi saglabāt saraksti vai ierakstu, ko vēlāk gribēs iesniegt tiesā. Ekrānattēls ir vājākais variants, jo to viegli apstrīdēt. Stiprāks risinājums ir saglabāt pilnu sarakstes eksportu ar metadatiem, uzglabāt oriģinālo ierīci neizmainītu un, ja summa vai strīda nozīme to attaisno, fiksēt saturu pie zvērināta notāra, kurš var apliecināt konkrētā brīža saturu tīmekļa vietnē vai ierīcē.

Otrs bieži uzdotais jautājums ir par slepenu sarunu ierakstīšanu. Personas datu apstrādei un privātās dzīves aizskārumam ir robežas, tāpēc ieraksts, kas iegūts, pārkāpjot likumu, var tikt izslēgts no pierādījumiem, un pats ierakstītājs var kļūt par atbildētāju citā lietā. Pirms šādas rīcības ir vērts konsultēties ar juristu, nevis paļauties uz interneta ieteikumiem.

Datu aizsardzība nosaka robežas arī iestādēm un uzņēmumiem. Vispārīgā datu aizsardzības regula prasa apstrādāt tikai tik daudz personas datu, cik nepieciešams konkrētam mērķim, un datu nodošanai ārpus Eiropas Savienības ir īpaši nosacījumi. Tieši tāpēc ASV tiesas izdota rīkojuma izpilde Eiropā var nonākt pretrunā ar vietējām prasībām, un šādās situācijās izmanto starptautiskās tiesiskās sadarbības mehānismus.

Pārrobežu sadarbība

Starptautiskā līmenī sadarbību atvieglo Eiropas Padomes Kibernoziedzības konvencija, kā arī Eiropas Savienības instrumenti, kas ļauj iestādēm pieprasīt elektroniskos pierādījumus no pakalpojumu sniedzējiem citā dalībvalstī. Civillietās datu iegūšanai citā dalībvalstī izmanto pierādījumu iegūšanas regulējumu, nevis tiešu pieprasījumu otrai pusei.

Uzņēmumiem, kas darbojas vairākās valstīs, tas nozīmē, ka viena un tā paša e-pasta arhīva izsniegšana dažādās jurisdikcijās var būt pieļaujama vai aizliegta atkarībā no procedūras, kurā tas prasīts.

Ko uzņēmumam darīt jau iepriekš

Noderīga ir skaidra dokumentu un datu glabāšanas politika: cik ilgi glabā e-pastu, sarunu žurnālus un failus, kas tiem var piekļūt un kā tie tiek dzēsti. Ja sācies vai paredzams strīds, būtisku datu dzēšana jāaptur, jo pierādījumu zaudēšana var tikt vērtēta par sliktu pašam uzņēmumam.

Tikpat svarīgi ir iepriekš zināt, kur dati fiziski atrodas un kurš ir to apstrādātājs. Ja saraksti glabā ārpakalpojuma sniedzējs, līgumā jābūt paredzētam, kādā termiņā un formātā tas izsniedz datus pēc pieprasījuma.

Kad piesaistīt speciālistu

Sarežģītos gadījumos ieteicams piesaistīt gan juristu, gan datu ekspertu, jo kļūdas datu iegūšanas brīdī vēlāk parasti nav labojamas. Tipisks piemērs ir ieslēgta datora izslēgšana vai lietotnes atkārtota instalēšana, kas iznīcina tieši to informāciju, kuras dēļ ierīce tika izņemta.

Ja nepieciešams atzinums par datu autentiskumu, tiesa var noteikt ekspertīzi. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj individuālu juridisko konsultāciju.

Avoti