TJG Online
Vēsture un valdība

Kādi emisiju noteikumi Latvijā ir spēkā?

Īsā atbilde

Latvijā emisijas regulē nevis nacionāla aģentūra ASV stilā, bet divi paralēli ES režīmi: transportlīdzekļiem Euro standarti un CO2 prasības, ko praksē pārbauda tehniskajā apskatē, bet rūpniecībai piesārņojošo darbību atļaujas un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Uzraudzība ir sadalīta starp CSDD, Valsts vides dienestu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru.

Automašīnām izšķirošais ir Euro standarts, kas tiek noteikts tipa apstiprinājumā ražošanas brīdī un vairs nemainās. Tas ierobežo slāpekļa oksīdus, cietās daļiņas, ogļūdeņražus un oglekļa monoksīdu. Atsevišķi no tā ES ir noteikusi CO2 emisiju mērķus jauno automobiļu ražotājiem, kas ir iemesls, kāpēc ražotāji pāriet uz hibrīdiem un elektroauto, nevis tāpēc, ka Latvija ko aizliegtu.

Latvijas autovadītājam šie noteikumi materializējas divās vietās. Pirmā ir ikgadējā tehniskā apskate CSDD, kur mēra izplūdes gāzes un kur bojāta vai noņemta izplūdes sistēmas daļa nozīmē nesekmīgu apskati. Otrā ir transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis: jaunākiem automobiļiem tas tiek rēķināts pēc reģistrācijas dokumentos norādītā CO2 izmešu daudzuma uz kilometru, vecākiem pēc citiem rādītājiem. Likmes nosaka attiecīgais nodokļu likums, un konkrētā summa katrai automašīnai ir redzama CSDD e pakalpojumos.

Rūpniecības pusē loģika ir cita. Piesārņojošām darbībām vajadzīga atļauja vai reģistrācija atkarībā no kategorijas, un to izsniedz Valsts vides dienests uz Piesārņojuma likuma pamata. Lielās enerģētikas un rūpniecības iekārtas turklāt ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kur par katru izmesto CO2 tonnu jānodod kvota, un kvotas cenu nosaka tirgus.

Rezultātu, proti, faktisko gaisa kvalitāti, mēra un publicē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tā mērstacijās redzamie dati par daļiņām un slāpekļa dioksīdu ir tas, pēc kā vērtē, vai regulējums strādā, nevis pēc reģistrēto auto skaita.

Ko tas nozīmē, pērkot lietotu auto

Euro klase ir tā pazīme, kas pēc pirkuma vairs nav maināma, un tā ietekmē gan nodokli, gan iespējas braukt uz ārzemēm. Vairākās Eiropas pilsētās darbojas zemo emisiju zonas: Vācijā vajadzīga vides uzlīme, Francijā Crit'Air uzlīme, un vairākās pilsētās vecākiem dīzeļiem iebraukt vispār nav atļauts. Latvijā reģistrēta auto vadītājam tas nozīmē, ka uzlīme jāpasūta iepriekš, jo uz vietas to izdarīt nevar.

Latvijas pilsētās šāda zemo emisiju zonu režīma nav, tāpēc mājās vecs dīzelis ir maksas, ne aizlieguma jautājums.

Dārgākā kļūda

Visdārgākā kļūda ir cietvielu daļiņu filtra vai katalizatora izņemšana, ko piedāvā kā veidu, kā „atrisināt” atkārtotas problēmas. Tas ir konstrukcijas izmaiņa, kas neatbilst tipa apstiprinājumam: apskati auto neiziet, un pēc tam nākas maksāt gan par jaunu filtru, gan par programmatūras atgriešanu sākotnējā stāvoklī.

Otra kļūda ir pieņēmums, ka nodokli aprēķina pēc dzinēja tilpuma. Jaunākiem auto pamatā ir CO2 rādītājs, un divi vizuāli līdzīgi auto ar vienādu dzinēju var maksāt būtiski atšķirīgi. Trešā kļūda ir ticēt sludinājumā norādītajai Euro klasei bez pārbaudes reģistrācijas datos.

Ko ar ko jauc

Jauc oglekļa monoksīdu un oglekļa dioksīdu. Oglekļa monoksīds (CO) ir indīga gāze, kas rodas nepilnīgā sadegšanā un kaitē tieši veselībai; oglekļa dioksīds (CO2) nav indīgs parastās koncentrācijās, bet ir galvenā siltumnīcefekta gāze. Metāns ir siltumnīcefekta gāze, bet no automašīnu izplūdes tas nav galvenais avots. Tests: ja runa ir par smogu un elpošanu, tie ir daļiņas, NOx un CO; ja par klimatu, tas ir CO2 un metāns.

Jauc arī Euro standartu ar ekoloģisko klasi vai ar nodokli. Euro standarts ir tehniska norma auto ražošanai, nodoklis ir fiskāls instruments, un zemo emisiju zona ir pašvaldības vai valsts ierobežojums braukšanai.

Kas mainās un kur skatīties

Euro standartu paaudzes, CO2 mērķi ražotājiem, nodokļa likmes un kvotu cena mainās, un pārejas periodi ir gari. Aktuālās prasības transportlīdzeklim jāskatās CSDD, nodokļa likmes spēkā esošajā likuma redakcijā likumi.lv, bet rūpniecības atļauju prasības Valsts vides dienestā.

Ja runa ir par uzņēmuma iekārtu, atbilde nekad nav vispārīga: tā atkarīga no darbības kategorijas, jaudas un atrašanās vietas, un projektu parasti sagatavo vides konsultants kopā ar Valsts vides dienestu.

Avoti