TJG Online
Izglītība un apmācība

Kas ir HACCP auditors un ko viņš pārbauda?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

HACCP auditors pārbauda, vai pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēma tiešām darbojas: vai apdraudējumi ir apzināti, kritiskie kontroles punkti noteikti un uzraudzīti un vai ieraksti atbilst realitātei. Latvijā valsts uzraudzību pārtikas ķēdē veic Pārtikas un veterinārais dienests, bet brīvprātīgo standartu auditus veic akreditētas sertifikācijas iestādes.

HACCP nozīmē apdraudējumu analīzi un kritiskos kontroles punktus. Tā nav zīmogs uz sienas, bet metode: uzņēmums izvērtē, kādi bioloģiskie, ķīmiskie un fizikālie apdraudējumi var rasties katrā procesa solī, nosaka punktus, kuros tos var kontrolēt, definē robežvērtības, uzrauga tās, apraksta koriģējošās darbības un pārbauda pats sevi. Pienākums ieviest šādu sistēmu izriet no Eiropas Savienības pārtikas higiēnas regulējuma un attiecas uz visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem.

Auditori ir trīs veidu, un tos bieži sajauc. Iekšējais auditors ir paša uzņēmuma darbinieks, kurš pārbauda sistēmu no iekšpuses. Otrās puses auditors ir klienta, visbiežāk tirdzniecības ķēdes, pārstāvis, kurš vērtē piegādātāju. Trešās puses auditors strādā sertifikācijas iestādē un vērtē atbilstību brīvprātīgam standartam, piemēram, pārtikas nekaitīguma vadības sistēmu standartam. Neviens no tiem nav valsts inspektors.

Tieši šī ir biežākā kļūda: domāt, ka sertifikāts aizstāj valsts uzraudzību. Pārtikas uzņēmumam Latvijā ir jāreģistrējas vai jāsaņem atzīšana Pārtikas un veterinārajā dienestā, un dienesta inspektori veic plānotas un neplānotas pārbaudes neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam ir privāts sertifikāts. Sertifikāts palīdz iegūt klientus un eksporta tirgus, bet tas nav atļauja darboties.

Ko auditors skatās praksē. Vispirms priekšnosacījumu programmas: telpu stāvokli, tīrīšanas grafikus, kaitēkļu kontroli, ūdens kvalitāti, personāla higiēnu un apmācību. Tad pašu plānu: vai apdraudējumu analīze atbilst reālajam procesam, vai kritiskās robežas ir pamatotas, vai mērījumi tiek veikti un kas notiek, kad robeža pārsniegta. Visbeidzot izsekojamību: vai no gatavā produkta var atgriezties līdz izejvielas partijai un vai atsaukšanas kārtība ir izmēģināta.

Dokumenti ir audita mugurkauls, bet tieši te uzņēmumi krīt. Nopirkta mapes veidne ar cita uzņēmuma procesu aprakstu, temperatūras žurnāls, aizpildīts nedēļu uz priekšu, vai paraksti par apmācību, kas nav notikusi, auditoram ir acīmredzami un rada smagākas sekas nekā godīgi pierakstīta neatbilstība. Labais uzņēmums neatbilstības fiksē pats un rāda, ko ar tām izdarījis.

Kā kļūt par HACCP auditoru. Praktiskais ceļš ir izglītība pārtikas tehnoloģijā, veterinārmedicīnā vai bioloģijā, pēc tam darbs ražošanā vai kvalitātes vadībā, jo bez procesa izpratnes audits pārvēršas papīru salīdzināšanā. Tālāk seko specializēti kursi par HACCP un vadības sistēmu auditēšanu, un darbam sertifikācijas iestādē nepieciešama attiecīga kvalifikācija un auditu pieredze. Pašas sertifikācijas iestādes akreditē Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

Mazam uzņēmumam: no kā sākt

Sāciet ar reģistrāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā un ar nozares labas higiēnas prakses vadlīnijām, kas daudzām jomām ir izstrādātas un atzītas; tās ir daudz noderīgākas nekā universāla veidne no interneta. Pēc tam uzzīmējiet savu procesu no izejvielas saņemšanas līdz pārdošanai un tikai tad rakstiet plānu.

Mazam uzņēmumam sistēma drīkst būt vienkārša, un regulējums to pieļauj. Praksē pietiek ar dažiem kontroles punktiem, piemēram, termiskā apstrāde, atdzesēšana un uzglabāšanas temperatūra, ar reāli veiktiem mērījumiem un īsiem ierakstiem. Svarīgāk ir tas, ka darbinieki zina, ko darīt, kad mērījums neatbilst normai.

Kad maksāt speciālistam

Ārēju konsultantu ir vērts pieaicināt, sākot darbību ar sarežģītu tehnoloģiju, gatavojoties eksportam uz trešajām valstīm, gatavojoties klienta auditam vai pēc saņemtiem uzraudzības iestādes norādījumiem. Konsultants, kurš uzraksta dokumentus un aizbrauc, problēmu neatrisina; noderīgs ir tas, kurš apmāca personālu.

Ja pārbaudē konstatēti trūkumi, pirmais solis ir izpildīt norādījumus termiņā un to dokumentēt. Lēmumus par soda piemērošanu vai darbības apturēšanu var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, un šajā brīdī jurists ar pieredzi pārtikas jomā ir pamatota izmaksa.

Ko darīt patērētājam, ja pārtika šķiet nedroša

Saglabājiet iepakojumu, čeku un pašu produktu, nofotografējiet marķējumu ar derīguma termiņu un partijas numuru un ziņojiet Pārtikas un veterinārajam dienestam, norādot tirdzniecības vietu. Tieši partijas numurs ļauj izsekot līdz ražotājam un pārbaudīt visu partiju, tāpēc bez tā sūdzība ir daudz mazāk noderīga.

Ja pēc produkta lietošanas ir veselības traucējumi, vispirms jāmeklē medicīniskā palīdzība, un tikai tad jākārto sūdzības. Naudas atmaksu par preci prasa tirgotājam, bet strīda gadījumā patērētāja tiesības palīdz aizstāvēt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu H Ziņot par neprecizitāti