TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā nosaka iegādes vērtību kapitāla pieauguma nodoklim?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Ar nodokli apliek nevis pārdošanas summu, bet starpību starp atsavināšanas cenu un iegādes vērtību kopā ar darījuma izdevumiem. Latvijā šo aprēķinu veic pats nodokļa maksātājs un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam kapitāla pieauguma deklarācijā, un pierādīt iegādes vērtību ar dokumentiem ir viņa, nevis bankas pienākums.

Iegādes vērtībā ietilpst ne tikai samaksātā cena. Tajā parasti var iekļaut arī ar iegādi tieši saistītos izdevumus: brokera komisiju, valsts nodevu, notāra un reģistrācijas maksu, un nekustamā īpašuma gadījumā noteiktos gadījumos arī ieguldījumus īpašuma vērtības palielināšanā. Pārdošanas pusē no ieņēmumiem atskaita attiecīgā darījuma komisijas. Rezultāts ir kapitāla pieaugums, no kura aprēķina nodokli.

Ja vienāda veida vērtspapīri iegādāti vairākos darījumos par dažādām cenām, rodas praktisks jautājums, kuras tieši akcijas tika pārdotas. Latvijas regulējumā šādos gadījumos ir noteikta kārtība, kā akcijas uzskata par atsavinātām, un praksē tiek lietota secība, kurā pirmās iegādātās uzskata par pirmajām pārdotajām. Ja portfelis ir liels un pirkumi bieži, šī detaļa maina rezultātu būtiski, tāpēc uzskaite jāved no paša sākuma, nevis jāatjauno gada beigās.

Otrs klupšanas akmens ir valūta. Ja darījums noticis dolāros vai citā valūtā, gan pirkums, gan pārdevums jāpārrēķina euro, katrs pēc sava datuma kursa, ko publicē Eiropas Centrālā banka. Tas nozīmē, ka valūtas kursa izmaiņas pašas par sevi var radīt ar nodokli apliekamu pieaugumu pat tad, ja instrumenta cena valūtā nav mainījusies. Viena kursa lietošana abiem darījumiem ir viena no biežākajām kļūdām deklarācijās.

Deklarēšanas biežums ir atkarīgs no darījumu apjoma: pārsniedzot noteiktu robežu ceturksnī, deklarācija iesniedzama biežāk, mazāku darījumu gadījumā pietiek ar vienu deklarāciju par gadu. Aktuālo slieksni, veidlapu un termiņus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tos iesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Likme kapitāla pieaugumam ir noteikta likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", un tā pēdējos gados ir mainīta, tāpēc konkrētais procents jāpārbauda attiecīgajam gadam.

Tas, ko sarunā sauc par brokera peļņas atskaiti, nav nodokļu aprēķins. Lietotnē redzamā peļņa parasti rēķināta darījuma valūtā, var neietvert visas komisijas un gandrīz nekad neatbilst Latvijas noteikumiem par iegādes vērtību. Atskaite ir izejmateriāls, nevis gatavs rezultāts.

Ja dokumentu par iegādi nav

Šeit ir vissāpīgākā praktiskā sekas. Ja iegādes vērtību nevar pierādīt ar dokumentu, to praktiski nav iespējams atskaitīt, un nodoklis tiek rēķināts no gandrīz visas pārdošanas summas. Tas nav sods, bet tiešas sekas tam, ka pierādīšanas pienākums ir maksātājam.

Tāpēc pirkuma līgumus, bankas izrakstus, brokera darījumu apstiprinājumus un rēķinus par ieguldījumiem īpašumā ir vērts glabāt visu turēšanas laiku, nevis normatīvajā grāmatvedības termiņā. Ja brokeris maina platformu vai konts tiek slēgts, vēsturiskos darījumu pārskatus izlādē pirms slēgšanas, jo pēc tam tos atgūt bieži vairs nevar.

Mantotam vai dāvinātam īpašumam iegādes vērtību nosaka pēc īpašām likuma normām, nevis pēc nulles vai pēc paša iedomātas summas. Šādā gadījumā aprēķinu ir vērts pārrunāt ar grāmatvedi jau pirms pārdošanas, jo pēc darījuma izvēles vairs nav.

Kapitāla ienākums pret kapitāla pieaugumu

Šīs divas lietas Latvijā tiek deklarētas atsevišķi un dažādos termiņos, un tās sajaukt ir visizplatītākā deklarēšanas kļūda. Kapitāla ienākums ir tas, ko aktīvs rada, kamēr tas pieder jums: dividendes, procenti, ienākums no noguldījumiem. Kapitāla pieaugums rodas brīdī, kad aktīvu atsavina.

Tests ir viens jautājums: vai jūs kaut ko pārdevāt. Ja nē un nauda vienkārši ienāca kontā, tas ir kapitāla ienākums. Ja jā, tas ir kapitāla pieaugums, un tad jārēķina iegādes vērtība. Par vienu un to pašu akciju gada laikā var rasties abi ienākuma veidi, un tad iesniedzamas divas dažādas deklarācijas.

Divi veidi, kā uzskaiti padarīt vieglāku

Pirmais ir ieguldījumu konta režīms, kas Latvijas regulējumā ļauj nodokli maksāt tikai tad, kad no konta izņemtā summa pārsniedz tajā iemaksāto, nevis pēc katra darījuma. Konts iepriekš jāpiesaka Valsts ieņēmumu dienestam, un režīms darbojas no pieteikšanas brīža, tāpēc nokavēta pieteikšana nozīmē parasto darījumu uzskaiti par visu iepriekšējo periodu.

Otrais ir pensiju trešais līmenis un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, kuriem ir savi nodokļu nosacījumi un attaisnoto izdevumu režīms. Tie nav ieguldīšanas alternatīva, bet daļai cilvēku atrisina to pašu uzdevumu ar mazāku papīru daudzumu.

Nekustamajam īpašumam likumā ir atbrīvojumi, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokli nemaksāt vispār, piemēram, ja īpašums bijis īpašumā pietiekami ilgi un tajā bijusi deklarētā dzīvesvieta noteiktu laiku pirms pārdošanas, vai ja iegūto naudu noteiktā termiņā iegulda funkcionāli līdzīgā īpašumā. Precīzie mēnešu skaitļi un nosacījumi ir likuma tekstā, un tieši tos vērts pārlasīt pirms darījuma datuma noteikšanas, jo dažas nedēļas var izšķirt nodokļa esamību.

Kad vajadzīgs grāmatvedis

Konsultācija atmaksājas, ja portfelis ir ārvalsts brokerī ar daudziem darījumiem, ja ir atvasinātie instrumenti, kriptoaktīvi, akciju opcijas no darba devēja, uzņēmuma daļu pārdošana vai mantots īpašums. Šajos gadījumos kļūda nav aritmētiska, bet kvalifikācijas kļūda, un to pašam pamanīt ir grūti.

Šis apraksts skaidro aprēķina uzbūvi un neaizstāj individuālu konsultāciju. Likmes, sliekšņi un veidlapas mainās, tāpēc aktuālie dati jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā par attiecīgo taksācijas gadu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu I Ziņot par neprecizitāti