TJG Online
Savienotās Valstis

Jūtas štata koks: no zilegles uz apsi

Atjaunināts Publicēts 2 min lasīšana

Īsā atbilde

Jūtas štata koks vairs nav zilegle. 2014. gadā štata likumdevējs par oficiālo koku noteica amerikas apsi (Populus tremuloides), un dzeloņainā egle jeb zilegle (Picea pungens) palika tikai vēstures grāmatās. Vecāki avoti joprojām nosauc egli, un tā ir viena no biežāk atkārtotajām novecojušajām atbildēm.

Nomaiņas arguments bija vienkāršs: apse Jūtā aug daudz plašāk nekā zilegle un veido štata ainavas rudens dzelteno krāsu. Zilegle štatā sastopama galvenokārt augstkalnu joslā, turklāt tā jau bija Kolorādo simbols, tātad nebija raksturīga tieši Jūtai.

Amerikas apsei ir īpašība, kas šo izvēli padara interesantu. Tā gandrīz nevairojas ar sēklām, bet dzen sakņu atvases, tāpēc vesels meža puduris bieži ir viens organisms ar kopīgu sakņu sistēmu. Jūtā atrodas pasaulslavenais šāds klons, ko sauc par Pando: tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vecākajiem zināmajiem dzīvajiem organismiem uz Zemes. Rudenī šo klonu var atpazīt pēc tā, ka visas koku grupas lapas nodzeltē vienlaikus, kamēr blakus esošais puduris vēl ir zaļš.

Zilegle savukārt ir koks, ko Latvijā pazīst visi, tikai zem cita vārda. Sarunvalodā to sauc par zilegli, botāniski tā ir dzeloņainā egle. To Latvijā plaši stāda pie iestāžu ēkām, kapsētās, piemiņas vietās un laukumos, un tieši šī suga bieži kalpo par pilsētu galvenajām eglēm. Skujas ir stīvas, asas un ar zilganu vaska kārtiņu, kas arī dod krāsu.

Amerikas apse un mūsu apse

Latvijas parastā apse (Populus tremula) un amerikas apse (Populus tremuloides) ir tik līdzīgas, ka daļa botāniķu tās uzskata par ļoti tuvām radiniecēm ar praktiski vienādu uzvedību: abām ir garš, plakans lapas kāts, kas liek lapai drebēt pie mazākā vēja, abas dzen sakņu atvases un abas pirmās ieņem izcirtumus un pamestas platības.

Atšķirt tās Latvijā praksē nevajag, jo amerikas apse šeit savvaļā neaug. Toties Latvijā ir svarīga cita atšķirība: mežsaimniecībā izmantotā hibrīdapse aug ievērojami ātrāk par parasto apsi un tiek stādīta plantācijās. Ja redzat neparasti ātri augošu, taisnu apšu audzi ar regulāriem attālumiem, tas visdrīzāk ir stādījums, nevis dabiska atjaunošanās.

Kur apses koksni Latvijā tiešām izmanto

Apses koksne ir mīksta, gaiša, bez sveķiem un slikti vada siltumu, tāpēc tā ir klasiskais materiāls pirts lāvām un sienu apdarei: pieskaroties tā nededzina ādu tā, kā to darītu skujkoka dēlis ar sveķu kabatu. Otrs tradicionālais pielietojums ir jumta skaidas, jo apses koksne labi šķeļas un mitrumā nedeformējas tik strauji.

Praktiskais brīdinājums: apse ātri trupē saskarē ar zemi un mitrumu bez ventilācijas, tāpēc tā neder pamatiem, stabiem vai āra konstrukcijām. Šo cilvēki izmēģina un pēc dažām sezonām maina.

Kā šis štatu koku jautājums maldina

Kļūda, ko atkārto gandrīz visi tulkotie avoti, ir jaukt sugas un simbolus laikā. ASV štatu simbolus var mainīt ar parastu štata likumu, un tas notiek biežāk, nekā šķiet. Tāpēc jebkura atbilde par štata koku, putnu vai ziedu ir jāpārbauda pie štata likumdevēja vai štata sekretāra, nevis jāpārraksta no vecāka raksta.

Otra jaukšana ir nosaukumos: Picea pungens tirdzniecībā Latvijā sauc par zilegli, sudrabegli un dzeloņaino egli, un tie visi ir viens un tas pats koks. Savukārt sudrabegle var apzīmēt arī baltegli (Abies), tāpēc, pērkot stādu, vienmēr vērts paskatīties latīnisko nosaukumu uz etiķetes.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu J Ziņot par neprecizitāti