Kas ir K-1 jeb līgavas vīza uz ASV?

Dokumentus, ko ASV iestādes prasa no Latvijas, izsniedz konkrētas iestādes. Dzimšanas apliecības atkārtotu izziņu vai izrakstu izsniedz dzimtsarakstu nodaļa; izziņu par sodāmību vai tās neesamību izsniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, un to var pasūtīt valsts pakalpojumu portālā; ziņas par ģimenes stāvokli iegūst dzimtsarakstu nodaļā.

Lielākā daļa šo dokumentu izmantošanai ārvalstīs jālegalizē ar apostili. Latvijā apostili izsniedz zvērināti notāri, nevis ministrija, un tā ir izmaiņa, par kuru vecākos ceļvežos joprojām ir nepareiza informācija. Pēc apostiles dokuments parasti jātulko, un tulkojuma pareizību apliecina noteiktā kārtībā.

Medicīnisko pārbaudi veic tikai konsulārās iestādes apstiprināts ārsts. Pie sava ģimenes ārsta veikta izmeklēšana neder, lai cik pilnīga tā būtu. Apstiprināto ārstu sarakstu publicē attiecīgā ASV vēstniecība, un tas ir jāpārbauda pirms pieraksta, nevis pēc.

Pirmā un smagākā: ieceļot ASV bez vīzas, izmantojot ESTA atļauju, ar nodomu apprecēties un palikt. Bezvīzu režīms ir domāts īslaicīgai uzturēšanās nolūkam, un ieceļošana ar citu patieso nodomu var tikt kvalificēta kā maldināšana, kas rada ilgstošas sekas turpmākiem pieteikumiem. Šis ir tieši tas gadījums, kur „visi tā dara“ maksā gadus.

Otrā: pieņēmums, ka petīciju var iesniegt ASV pastāvīgais iedzīvotājs. K-1 ir pieejama tikai ASV pilsoņa saderinātajam. Zaļās kartes turētāja gadījumā ceļš ir cits, un tas ir garāks.

Trešā, Latvijas pusē: aizbraukšana, nesakārtojot dzīvesvietas ziņas. Par dzīvesvietu ārvalstīs jāpaziņo Fizisko personu reģistram noteiktā termiņā. Nesakārtota deklarētā dzīvesvieta Latvijā turpina radīt sekas: paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli, administratīvie lēmumi un nodokļu rezidences jautājums.

Ceturtā: bažas par pilsonību. Laulība ar ASV pilsoni Latvijas pilsonību neietekmē. Vēlāka naturalizācija ASV ir atsevišķs jautājums, un Latvijas Pilsonības likums pieļauj dubulto pilsonību ar noteiktu valstu loku, kurā ietilpst NATO dalībvalstis. Precīzu situāciju konkrētam gadījumam jāpārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

K-1 nav laulātā vīza. Ja pāris jau ir precējies, K-1 nav pieejama, un ceļš ir cits: petīcija par laulāto un imigrācijas vīza. Tests ir vienkāršs: ja laulība jau ir noslēgta, K-1 vairs nav variants.

Otrs sajaukums ir ar ASV un Latvijas kārtību. Latvijā „līgavas vīzas“ nav vispār. Ja ASV pilsonis vēlas pārcelties uz Latviju, lai precētos, ceļš ir ieceļošana uz vispārīga pamata un uzturēšanās atļauja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pēc laulības noslēgšanas, saskaņā ar Imigrācijas likumu. Latvijas regulējums balstās uz jau pastāvošām ģimenes attiecībām, nevis uz nodomu tās nodibināt.

Ārvalstīs noslēgta laulība Latvijā ir spēkā, taču ziņas par to jāaktualizē Fizisko personu reģistrā, iesniedzot ārvalsts laulības apliecību ar attiecīgo legalizāciju un tulkojumu. Bez tā Latvijas reģistros jūs joprojām būsiet neprecējies, kas rada problēmas mantošanas, īpašuma un bērnu dokumentu jautājumos.

Veidlapu numuri, valsts nodevas un izskatīšanas termiņi ASV mainās regulāri, tāpēc tie vienmēr jāpārbauda ASV pilsonības un imigrācijas dienesta un ASV vēstniecības oficiālajās vietnēs. Sarežģītos gadījumos, piemēram, ja bijusi iepriekšēja atteikta vīza vai uzturēšanās pārkāpums, nepieciešams ASV imigrācijas tiesību jurists.