TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir ASV imigrācijas dienests ICE?

Īsā atbilde

ICE ir ASV Imigrācijas un muitas izpildes dienests, kas darbojas Iekšzemes drošības departamenta sastāvā un nodarbojas ar imigrācijas noteikumu izpildi valsts iekšienē, izmeklēšanu un personu izraidīšanu. Latvijā līdzīgas funkcijas ir sadalītas starp Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts ieņēmumu dienesta muitas struktūru.

ICE tika izveidots 21. gadsimta sākumā, kad pēc 2001. gada teroraktiem ASV pārkārtoja drošības iestādes un izveidoja Iekšzemes drošības departamentu. Reformā agrākā Imigrācijas un naturalizācijas dienesta funkcijas tika sadalītas starp vairākām jaunām iestādēm, un ICE pārņēma izmeklēšanas un izpildes daļu, tostarp to, kas agrāk piederēja muitas dienestam. Tāpēc dienesta nosaukumā parādās gan imigrācija, gan muita, kaut ikdienā to biežāk saista tikai ar imigrāciju.

Dienestam ir divas galvenās struktūrvienības. Viena nodarbojas ar izmeklēšanu pārrobežu noziegumu lietās, kur ietilpst cilvēku tirdzniecība, kontrabanda, intelektuālā īpašuma pārkāpumi, finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Otra veic imigrācijas noteikumu izpildi: aizturēšanu, uzturēšanu aizturēšanas vietās un izraidīšanas procedūru izpildi. Tieši otrā struktūrvienība ir bijusi plašu politisku strīdu centrā ASV sabiedrībā.

Svarīgi nesajaukt ICE ar divām citām ASV iestādēm. Robežas un lidostu ieceļošanas punktus kontrolē muitas un robežapsardzes dienests, un tieši tā amatpersona pieņem lēmumu par ielaišanu valstī. Savukārt uzturēšanās atļaujas, darba atļaujas un naturalizācijas pieteikumus izskata Pilsonības un imigrācijas dienests. Ceļotājam praktiski nozīme ir pirmajam no tiem, jo ICE ar tūristiem robežkontroles brīdī nesaskaras.

Latvijas iedzīvotājam ikdienā aktuālāka ir Latvijas un Eiropas Savienības kārtība. Ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā kontrolē Valsts robežsardze, uzturēšanās atļaujas un vīzu jautājumus kārto Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, muitas kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests, bet ārējās robežas jautājumos dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Atgriešanas un izraidīšanas kārtība Eiropas Savienībā ir noteikta vienotos tiesību aktos, un lēmumus par to pieņem nacionālās iestādes.

Latvijas pilsonim, kas dodas uz ASV, praktiski svarīgākais ir bezvīzu ceļošanas režīms tūrisma un darījumu braucieniem, kuram nepieciešama iepriekšēja elektroniska ceļošanas atļauja. Atļaujas esamība negarantē ielaišanu: galīgo lēmumu robežkontrolē pieņem amatpersona, un uzturēšanās termiņa pārsniegšana var radīt sekas turpmākajiem braucieniem. Ja braucienam ir cits mērķis, piemēram, darbs vai studijas, vajadzīga atbilstoša vīza, un pieteikšanās kārtība meklējama ASV vēstniecības materiālos.

Ziņās par ICE bieži parādās arī aizturēšanas vietu un izraidīšanas statistika, un tieši šie skaitļi mainās no gada uz gadu atkarībā no politiskā kursa. Tāpēc jebkurš konkrēts rādītājs jāpārbauda dienesta vai departamenta publicētajos pārskatos ar norādītu periodu, nevis jāpārņem no ziņu virsrakstiem, kuros bieži sajauktas robežkontroles un iekšzemes izpildes darbības.

Ko darīt, ja radušās problēmas ASV

Ja Latvijas valstspiederīgais ASV ir aizturēts vai nonācis izraidīšanas procesā, viņam ir tiesības uz konsulāro palīdzību. Praksē tas nozīmē tiesības lūgt, lai tiek informēta Latvijas vēstniecība, kas var palīdzēt sazināties ar tuviniekiem, pārbaudīt apstākļus un norādīt uz juridiskās palīdzības iespējām, taču vēstniecība nepārstāv personu tiesā un neapmaksā advokātu.

Imigrācijas lietās ASV ir vērts piesaistīt vietējo imigrācijas juristu, jo procesuālie termiņi ir īsi un lēmumu sekas var ilgt gadiem, tostarp ieceļošanas aizliegums. Dokumentus, sarakstes kopijas un lēmumus jāsaglabā pilnībā, jo vēlākos pieteikumos tiek prasīta visa iepriekšējā vēsture.

Kā attiecīgās funkcijas ir sakārtotas Latvijā

Latvijā ārzemnieka uzturēšanās likumību pārbauda Valsts robežsardze, kas var pieņemt lēmumu par izbraukšanas rīkojumu vai piespiedu izraidīšanu, savukārt uzturēšanās atļaujas pieprasījumus un to anulēšanu administrē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ieceļošanas aizliegumu reģistrē informācijas sistēmās, un tas var attiekties uz visu Šengenas zonu.

Darba devējam, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, jārēķinās ar atsevišķām prasībām par darba tiesību piešķiršanu un paziņošanu, un to ievērošanu pārbauda gan robežsardze, gan Valsts darba inspekcija. Sarežģītos gadījumos, piemēram, ģimenes apvienošanā vai statusa maiņā, juridiska konsultācija ir lētāka nekā kļūdas dēļ zaudēts uzturēšanās statuss.

Avoti