TJG Online
Savienotās Valstis

Kā Amerikā sākās verdzība?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Verdzība Amerikā sākās ar Eiropas koloniālo varu darbību: spāņi un portugāļi jau 16. gadsimtā ieveda paverdzinātus afrikāņus Karību jūras salās un kontinentā, bet mūsdienu ASV teritorijā angļu kolonijās šis process aizsākās 17. gadsimta sākumā Virdžīnijā. Par atsevišķu, iedzimtu un uz ādas krāsu balstītu sistēmu to pārvērta vēlāk pieņemtie koloniju tiesību akti.

Sākumā robeža starp verdzību un citiem piespiedu darba veidiem nebija asa. Agrīnajās angļu kolonijās daudzi strādnieki bija tā sauktie līguma kalpi, kas par ceļa naudu uz Ameriku apņēmās nostrādāt noteiktu gadu skaitu un pēc tam kļuva brīvi. Pirmie Āfrikā sagūstītie cilvēki, kas nonāca Virdžīnijā, sākotnēji daļēji iekļāvās šajā pašā kārtībā, un atsevišķi no viņiem vēlāk ieguva brīvību un pat īpašumu.

Pavērsiens notika 17. gadsimta vidū un otrajā pusē, kad koloniju asamblejas pieņēma tiesību normas, kas verdzību padarīja par mūža statusu un par iedzimtu stāvokli. Viens no svarīgākajiem principiem noteica, ka bērna statuss seko mātes statusam, un tas nozīmēja, ka paverdzinātas sievietes bērns piedzima par vergu neatkarīgi no tēva. Otrs nozīmīgs solis bija normas, kas atņēma iespēju iegūt brīvību ar kristīšanu. Tā verdzība tika piesaistīta izcelsmei un ādas krāsai.

Ekonomiskais dzinējspēks bija plantāciju lauksaimniecība. Tabaka Virdžīnijā un Merilendā, rīss un indigo Dienvidkarolīnā, cukurniedres Karību salās un vēlāk kokvilna dienvidu štatos prasīja lielu roku darba apjomu. Transatlantiskā vergu tirdzniecība piegādāja cilvēkus pāri okeānam apstākļos, kuros liela daļa nepārdzīvoja pašu pārbraucienu. 18. gadsimta beigās izgudrotā kokvilnas tīrīšanas mašīna padarīja kokvilnas audzēšanu daudz rentablāku, un tieši tas verdzību dienvidos nostiprināja tad, kad daudzi jau cerēja uz tās izzušanu.

Tiesiskā izbeigšana notika pakāpeniski. Vispirms tika aizliegta paverdzināto cilvēku ievešana no ārzemes, kas gan neizbeidza iekšējo tirdzniecību starp štatiem. Ziemeļu štati verdzību atcēla atsevišķi, cits pēc cita, dažādos gadsimtu miju gados. Visā valstī verdzība tika aizliegta tikai pēc Pilsoņu kara ar konstitūcijas grozījumu 1865. gadā, un arī pēc tam sekoja gadu desmiti ar segregāciju un balsstiesību ierobežojumiem, kas beidzās vien 20. gadsimta otrajā pusē.

Latvijas lasītājam tuvākā paralēle ir dzimtbūšana, taču tā nav tas pats. Vidzemes un Kurzemes zemnieki bija dzimtļaudis, piesaistīti muižai un pakļauti muižnieka tiesai, un praksē tirgoti kopā ar zemi vai pat atsevišķi. Atšķirība ir tā, ka dzimtbūšana nebija būvēta uz rases ideoloģiju un neizslēdza cilvēku no kopienas uz visiem laikiem pēc izcelsmes pazīmes. Kurzemē dzimtbūšanu atcēla 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā, bet Latgalē tas notika vēlāk, kopā ar Krievijas impērijas 1861. gada reformu, un zeme sākumā palika muižnieku rokās.

Ar ko sākums bieži tiek sajaukts

Bieži izskan apgalvojums, ka verdzība Amerikā sākās ar noteiktu gadu un vienu kuģi. Precīzāk ir teikt, ka tas ir pirmais dokumentētais gadījums angļu kolonijā mūsdienu ASV teritorijā, bet spāņu kolonijās Amerikā paverdzināti cilvēki bija jau gadu desmitiem agrāk.

Otra kļūda ir domāt, ka verdzība pastāvēja tikai dienvidos. Koloniālajā laikā tā bija legāla arī ziemeļu kolonijās, un ziemeļu kuģniecība un banku kapitāls bija cieši saistīts ar vergu tirdzniecību un kokvilnas eksportu.

Kur meklēt avotus

Digitalizētus dokumentus, tostarp koloniju tiesību aktu tekstus, plantāciju sarakstus un bijušo vergu atmiņu pierakstus, publisko Kongresa bibliotēka un ASV Nacionālais arhīvs. Tie ir brīvi pieejami un der arī skolas darbam.

Ja rakstāt par dzimtbūšanu Latvijā, sākuma punkts ir Latvijas Nacionālā arhīva materiāli, muižu un draudžu grāmatas. Dzimtas izpētē tieši draudžu grāmatas parasti ir vienīgais avots, kas ļauj sekot līdzi konkrētiem cilvēkiem pirms uzvārdu piešķiršanas.

Pretestība un ilgtermiņa sekas

Tieši šī līdzība ar atšķirībām ir tas, kas šo tematu padara noderīgu. Abos gadījumos ilgu laiku pastāvēja tiesību sistēma, kas cilvēku padarīja par saimniecisku resursu, un abos gadījumos formāla atcelšana neatrisināja ne zemes, ne izglītības, ne ekonomiskās nevienlīdzības jautājumu. Vēsturiskās sekas mēra paaudzēs, nevis gados.

Pretestība verdzībai pastāvēja visu laiku, un tā nebija tikai baltu abolicionistu nopelns. Paverdzinātie cilvēki bēga, organizēja sacelšanās, izpirka sevi un savus tuviniekus, un tieši viņu liecības, publicētas grāmatās un runās, mainīja sabiedrisko domu ziemeļos. Slavenākais bēgšanas atbalsta tīkls vēsturē pazīstams kā pazemes dzelzceļš, kas nebija nekāds dzelzceļš, bet drošo māju un ceļvežu ķēde uz ziemeļiem un Kanādu. Šo pretestības pusi vecākajās mācību grāmatās bieži izlaida.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti