Kā apliek ar nodokli iepriekš atskaitīto izdevumu atgūšanu?

Loģika ir vienkārša: nodokļa atvieglojumu piešķir par reāli nestu izdevumu. Ja izrādās, ka izdevuma faktiski nav bijis, jo nauda ir atmaksāta, apdrošinātājs to ir kompensējis vai darba devējs to ir sedzis, atvieglojuma pamats zūd. Tieši tāpēc nodokļu sistēmās pastāv noteikumi, kas prasa atgūto summu vai nu iekļaut tā gada ienākumā, kad tā saņemta, vai arī koriģēt iepriekšējā perioda deklarāciju.

Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontekstā tas visbiežāk skar attaisnotos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem. Ja izdevumus vēlāk kompensē veselības apdrošināšanas polise, darba devējs vai cita persona, attaisnotajos izdevumos tos iekļaut nedrīkst. Ja atmaksa saņemta pēc deklarācijas iesniegšanas, deklarācija ir jāprecizē Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un pārmaksātā nodokļa atmaksa attiecīgi samazinās vai arī jau saņemtā summa ir jāatmaksā.

Praktiski visbiežāk problēma rodas tāpēc, ka čeks un kompensācija attiecas uz dažādiem gadiem. Ārstniecības rēķins apmaksāts decembrī, deklarācija iesniegta pavasarī, bet apdrošinātājs atlīdzību pārskaita vasarā. Tāpēc der vienkāršs paradums: pirms deklarācijas iesniegšanas pārbaudiet apdrošinātāja kontu un darba devēja izmaksu pārskatu un iekļaujiet attaisnotajos izdevumos tikai to daļu, ko esat segis pats. Ja atlīdzība pienākas, bet vēl nav saņemta, drošāk ir iesniegt deklarāciju bez šī čeka un pievienot to nākamgad, nekā precizēt jau iesniegtu deklarāciju.

Uzņēmumu grāmatvedībā līdzīgi darbojas atgūti norakstīti debitoru parādi, saņemtas atlaides, kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības par jau izdevumos iekļautām pozīcijām. Šādas summas atzīst par ieņēmumiem, un tās ietekmē peļņas aprēķinu. Jāņem vērā, ka Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa modelī nodokli maksā brīdī, kad peļņu sadala vai kad rodas nosacīti sadalīta peļņa, tādēļ ieņēmuma atzīšana pati par sevi nodokļa maksājumu vēl nerada, bet ietekmē sadalāmās peļņas apmēru.

Vēl viens gadījums, ko cilvēki bieži nepamana, ir pensiju trešā līmeņa un dzīvības apdrošināšanas iemaksas. Ja par tām jau saņemts nodokļa atvieglojums, bet uzkrājums vēlāk tiek izmaksāts priekšlaicīgi vai līgums tiek lauzts, nodokļu sekas rodas tieši šī paša principa dēļ. Konkrēto kārtību nosaka likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, un aprēķinu parasti veic pats izmaksātājs, taču deklarācijā tas ir jāpārbauda.

Šo principu nedrīkst jaukt ar vienkāršu naudas atgriešanu, kas nekad nav bijusi izdevums nodokļa vajadzībām. Ja, piemēram, tiek atgriezta pirkuma summa par preci, kuras iegāde netika iekļauta ne attaisnotajos izdevumos, ne saimnieciskās darbības izdevumos, nekādas nodokļu sekas nerodas. Būtisks ir tieši tas, vai izdevums agrāk ir samazinājis nodokļa bāzi.