Kā ārzemniekam legāli strādāt Latvijā?

Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņiem darba atļauja nav vajadzīga: viņi var strādāt brīvi, bet, uzturoties ilgāk par normatīvajos aktos noteikto termiņu, jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība. Visiem pārējiem ārvalstniekiem ir spēkā atļauju sistēma.

Tipiskais ceļš sākas ar vakances pieteikšanu Nodarbinātības valsts aģentūrā. Darba devējam noteiktu laiku jāsniedz iespēja darbu aizpildīt vietējā darba tirgū, un tikai tad, ja piemērots kandidāts neatrodas, vakanci drīkst piedāvāt trešās valsts pilsonim. Pēc tam darba devējs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprina izsaukumu, un darbinieks ar šo apstiprinājumu piesakās vīzai vai uzturēšanās atļaujai vēstniecībā vai konsulātā.

Īstermiņa darbam parasti izmanto ilgtermiņa vīzu ar tiesībām strādāt, bet darbam, kas ilgst vairākus gadus, noformē termiņuzturēšanās atļauju. Augsti kvalificētiem speciālistiem paredzēta Eiropas Savienības zilā karte, kas dod plašākas tiesības un vieglāku ģimenes atkalapvienošanos, savukārt lauksaimniecībā un tūrismā strādājošiem pieejams atsevišķs sezonas darbinieka režīms ar īsāku termiņu.

Būtiska prasība ir atalgojuma līmenis. Normatīvie akti nosaka minimālo atlīdzību, kāda jāgarantē trešās valsts pilsonim atkarībā no atļaujas veida, un aktuālo aprēķinu publicē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tāpat jāpierāda kvalifikācija, un reglamentētajās profesijās, piemēram, veselības aprūpē vai būvniecībā, ārvalstīs iegūtais diploms jāatzīst Akadēmiskās informācijas centrā vai attiecīgajā nozares institūcijā.

Biežākā kļūda ir sākt strādāt, uzturoties valstī bezvīzu režīmā vai ar tūrisma vīzu, cerot dokumentus nokārtot vēlāk. Sekas ir administratīvā atbildība darba devējam, ieceļošanas aizliegums darbiniekam un jau nostrādātā laika neieskaitīšana uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Otra kļūda ir uzskatīt atļauju par universālu: tā parasti ir piesaistīta konkrētam darba devējam un profesijai, tāpēc darba maiņa prasa dokumentu pārkārtošanu.

Pirms darba sākšanas jāpārliecinās, ka noslēgts rakstisks darba līgums latviešu valodā vai ar tulkojumu, ka darbinieks pieteikts Valsts ieņēmumu dienestā un ka par viņu tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Bez šīm iemaksām nav ne veselības aprūpes tiesību, ne slimības pabalsta, ne apdrošināšanas stāža. Ārvalstu darbiniekam Latvijā ir tādas pašas darba tiesības kā vietējam: normēts darba laiks, apmaksāts ikgadējais atvaļinājums, piemaksa par virsstundām un aizsardzība pret nepamatotu uzteikumu.