TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir ārzonas sabiedrība?

Īsā atbilde

Ārzonas sabiedrība ir uzņēmums, kas juridiski reģistrēts vienā valstī, bet faktisko saimniecisko darbību veic citur, parasti izvēloties reģistrācijas vietu zemu nodokļu vai stingras konfidencialitātes dēļ. Pati par sevi šāda struktūra nav nelikumīga, taču tā rada pastiprinātu nodokļu administrācijas un banku uzmanību.

Tipiskajā modelī sabiedrību dibina jurisdikcijā, kur ienākuma nodokļa likme ir zema vai nulle, kur vietējā darbība netiek prasīta un kur uzturēšanas izmaksas aprobežojas ar ikgadēju nodevu. Vadību nereti nodrošina vietējs pakalpojuma sniedzējs, kas piedāvā juridisko adresi, sekretariātu un valdes locekļus. Tieši šī atdalīšana starp reģistrācijas vietu un vietu, kur patiesībā tiek pieņemti lēmumi un gūta peļņa, ir ārzonas pazīme, nevis pats fakts, ka uzņēmums atrodas ārvalstīs.

Iemesli var būt dažādi un ne vienmēr slēpti. Starptautiskas grupas izmanto holdinga sabiedrības, lai vienuviet turētu meitas sabiedrību daļas, kuģniecībā tradicionāli izmanto atsevišķas reģistrācijas valstis, bet investoriem dažkārt ir svarīga ierastā līgumtiesiskā vide. Problēmas sākas tad, kad struktūru veido, lai slēptu patieso labuma guvēju, mākslīgi novirzītu peļņu vai izvairītos no nodokļu nomaksas valstī, kur darbība patiesībā notiek.

Pēdējo gadu regulējums šīs iespējas ir būtiski sašaurinājis. Latvijā komercsabiedrībām ir jāatklāj patiesie labuma guvēji Uzņēmumu reģistram, bankas piemēro klienta izpētes prasības saskaņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu, un finanšu kontu informācija starp valstīm tiek apmainīta automātiski. Nodokļu likumos ir noteikti īpaši ieturējumi maksājumiem uz jurisdikcijām, kas iekļautas zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā, un šis saraksts tiek regulāri pārskatīts, sekojot arī Eiropas Savienības nesadarbīgo jurisdikciju sarakstam.

Praktiski jārēķinās ar to, ka ārzonas struktūra sadārdzina ikdienu. Bankas konta atvēršana prasa plašu dokumentu kopumu un bieži tiek atteikta, maksājumi tiek papildus pārbaudīti un aizkavējas, bet Latvijas sadarbības partneri var atteikties slēgt līgumu vai pieprasīt papildu apliecinājumus. Uzturēšanas izmaksas ietver reģistrācijas nodevu, pakalpojuma sniedzēja maksu, grāmatvedību un, arvien biežāk, ekonomiskās klātbūtnes prasību izpildi, proti, reālu biroju un darbiniekus. Ļoti bieži šīs izmaksas pārsniedz jebkuru nodokļu ieguvumu, un tieši tas, nevis likums, ir galvenais arguments pret šādu struktūru nelielam uzņēmumam.

Bieži tiek sajaukti trīs dažādi jēdzieni. Ārzonas sabiedrība ir reģistrācijas vietas jautājums, nodokļu optimizācija ir likumīga darbības plānošana, bet nodokļu nemaksāšana ir pārkāpums. Latvijas rezidentam jāatceras, ka ienākumu apliek pēc rezidences principa: peļņa, kas gūta caur ārvalstu sabiedrību, var radīt deklarēšanas pienākumu arī Latvijā. Pirms jebkādas pārrobežu struktūras veidošanas ir vērts vērsties pie nodokļu konsultanta un pārbaudīt aktuālās normas.

Ko pārbaudīt pirms lēmuma

Noskaidrojiet, vai izvēlētā valsts nav iekļauta sarakstā, kas Latvijā vai Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par nesadarbīgu, jo tas var nozīmēt augstākas nodokļu likmes maksājumiem un ierobežotu banku pieejamību. Pārliecinieties arī par ekonomiskās klātbūtnes prasībām, kuras daudzas jurisdikcijas ir ieviesušas, un par gada pārskatu iesniegšanas pienākumu.

Aktuālos sarakstus un skaidrojumus par nodokļu piemērošanu publicē Valsts ieņēmumu dienests, bet normatīvo aktu tekstus var atrast portālā likumi.lv. Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc vispārīgs apraksts neaizstāj konsultāciju.

Kā pārbaudīt ārvalstu partneri

Ja darījuma partneris ir reģistrēts ārzonas jurisdikcijā, pirms līguma ir vērts pieprasīt reģistrācijas apliecību un izziņu par to, ka sabiedrība ir aktīva, kā arī noskaidrot patieso labuma guvēju un to, kurš paraksta līgumu un uz kāda pamata.

Brīdinājuma pazīmes ir vēlme norēķināties uz kontu trešajā valstī, kas nesakrīt ne ar reģistrācijas, ne darbības valsti, atteikšanās sniegt dokumentus un spiediens uz priekšapmaksu. Ja darījums ir liels, šo pārbaudi ir vērts uzticēt juristam, jo kļūdas cena šeit parasti ir visa samaksātā summa.

Ar ko to jauc

Ārzonas sabiedrība nav tas pats, kas uzņēmuma dibināšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ja uzņēmums reāli darbojas, piemēram, Igaunijā vai Īrijā, ar biroju, darbiniekiem un vietējiem nodokļiem, tā ir parasta pārrobežu uzņēmējdarbība.

Tā nav arī sinonīms noziedzībai. Struktūras likumību nosaka nevis reģistrācijas vieta, bet tas, vai ir atklāts patiesais labuma guvējs, vai peļņa tiek deklarēta tur, kur tā radusies, un vai darījumiem ir ekonomisks saturs. Tieši šos trīs jautājumus pārbauda gan bankas, gan nodokļu administrācija.

Avoti