Kas ir ārzonas banka?

Termins „ārzona” nav juridiski precīzs. Ar to parasti saprot jurisdikcijas, kuras nodokļu un uzraudzības ziņā ir izdevīgākas par klienta mītnes valsti, piemēram, atsevišķas salu valstis vai teritorijas ar īpašu finanšu režīmu. Šo banku pamatpakalpojumi neatšķiras no parastajiem: norēķinu konti vairākās valūtās, noguldījumi, maksājumu karte, vērtspapīru konts un aizdevumi ar nodrošinājumu. Atšķirība slēpjas nodokļu režīmā, uzraudzības stingrumā un tajā, cik viegli iestāde sadarbojas ar citu valstu institūcijām.

Pēdējā desmitgadē šī modeļa galvenā priekšrocība, proti, slepenība, ir praktiski zudusi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais vienotais ziņošanas standarts un Eiropas Savienības administratīvās sadarbības direktīvas nosaka, ka bankas identificē klienta nodokļu rezidenci un automātiski nosūta ziņas par konta atlikumiem un ienākumiem klienta rezidences valsts nodokļu administrācijai. Tādējādi Latvijas rezidenta konts tālā jurisdikcijā ar lielu varbūtību nonāk Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā bez atsevišķas pieprasīšanas.

Latvijas nodokļu maksātājam būtiski ir divi pienākumi. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā no visiem pasaulē gūtajiem ienākumiem, tātad arī no ārvalstīs saņemtajiem procentiem, dividendēm un kapitāla pieauguma, un tie jānorāda deklarācijā. Otrkārt, nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi ļauj ieskaitīt ārvalstī samaksāto nodokli, bet tikai tad, ja par to ir iesniegts apliecinošs dokuments no ārvalsts nodokļu administrācijas vai maksātāja. Saimnieciskās darbības veicējiem un uzņēmumiem par ārvalstīs atvērtu kontu, ko izmanto saimnieciskajā darbībā, jāinformē Valsts ieņēmumu dienests atsevišķi.

Praktiskā kārtība ir šāda. Saglabājiet gada konta pārskatu un darījumu izrakstu par katru gadu, jo bez tā ienākumu izcelsmi pierādīt ir grūti. Kapitāla pieaugumu no vērtspapīru darījumiem deklarē atsevišķā deklarācijā likumā noteiktajos termiņos pēc darījuma, bet pārējos ārvalstīs gūtos ienākumus norāda gada ienākumu deklarācijā, ko iesniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Valūtas darījumus pārrēķina euro pēc normatīvajos aktos noteiktā kursa attiecīgajā datumā. Ja ienākums ir saņemts, bet deklarācija nav iesniegta, kļūdu labāk izlabot pašam ar precizētu deklarāciju, nevis gaidīt pārbaudi.

Ārzonas banku bieži jauc ar ārvalsts banku vispār. Konts Vācijas, Igaunijas vai Zviedrijas bankā nav ārzona: šīs valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis ar tādu pašu uzraudzības un noguldījumu garantiju sistēmu kā Latvijā. Tāpat ārzonas konts pats par sevi nav nelikumīgs; nelikumīga ir ienākumu slēpšana, patieso labuma guvēju maskēšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.