Kā atceļ nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas?

Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana nozīmē, ka notiesātais atlikušo soda daļu neizcieš ieslodzījuma vietā, bet gan sabiedrībā, pakļaujoties uzraudzībai. Priekšnoteikums ir likumā noteiktās soda daļas izciešana un tiesas vērtējums par to, vai personu turpmāk vairs nav nepieciešams turēt ieslodzījumā. Lēmumu pieņem rajona (pilsētas) tiesa, izskatot Ieslodzījuma vietu pārvaldes sagatavotos materiālus.

Pēc atbrīvošanas cilvēks nonāk Valsts probācijas dienesta uzraudzībā uz laiku, kas atbilst neizciestajai soda daļai. Uzraudzības saturs ir individuāls: pienākums noteiktos termiņos ierasties dienesta nodaļā, dzīvot deklarētajā adresē, saskaņot dzīvesvietas vai darba maiņu, apmeklēt sociālās uzvedības korekcijas programmu, atturēties no alkohola lietošanas vai neuzturēties noteiktās vietās. Atsevišķos gadījumos piemēro elektronisko uzraudzību ar aproci.

Ja persona pienākumus nepilda, probācijas speciālists vispirms parasti izsaka brīdinājumu un fiksē pārkāpumu. Atkārtota vai rupja pārkāpuma gadījumā dienests vēršas tiesā ar ierosinājumu atcelt nosacīto atbrīvošanu, un tiesa var nolemt, ka atlikusī soda daļa jāizcieš ieslodzījumā. Jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšana uzraudzības laikā tiek vērtēta atsevišķi, un sodi par abiem nodarījumiem var tikt saskaitīti.

Praktiski svarīgākais ir tas, ko persona dara pirmajās stundās pēc tam, kad pienākums ir izpildīts nepareizi vai nokavēts. Vispirms ir jāsazinās ar savu probācijas speciālistu pašam, nevis jāgaida izsaukums. Tad jāsagādā pierādījums attaisnojošam iemeslam: ārsta izziņa, darba devēja apliecinājums, transporta dokuments. Pēc tam jāiesniedz rakstisks paskaidrojums, jo tieši tas nonāk lietā un tiek lasīts tiesā. Visbeidzot, ja ir izsludināta tiesas sēde, laikus jāvienojas par aizstāvi. Biežākā kļūda ir izvairīties no saziņas: nesasniedzamība parasti tiek vērtēta kā apzināta izvairīšanās.

Šo institūtu bieži jauc ar citiem. Nosacīta notiesāšana nozīmē, ka sods vispār netiek izpildīts, ja persona pārbaudes laikā uzvedas atbilstoši noteikumiem, turpretī nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana notiek jau soda izciešanas gaitā. Apžēlošana ir Valsts prezidenta kompetence, bet amnestiju izsludina Saeima, un abos gadījumos runa nav par uzraudzību sabiedrībā. Tuviniekiem ir vērts zināt, ka uzraudzība nav tikai kontrole. Valsts probācijas dienests organizē arī atbalsta pasākumus, palīdz risināt dzīvesvietas un nodarbinātības jautājumus un var iesaistīt sociālo dienestu. Stabila dzīvesvieta un darbs praksē ir divi apstākļi, kas visvairāk samazina atkārtota pārkāpuma risku, tāpēc ģimenes atbalsts šajos jautājumos ir konkrēti noderīgs, nevis tikai morāls.

Darba meklēšanā palīdz arī tas, ka Latvijā darba devējs sodāmības ziņas drīkst prasīt tikai tad, ja to paredz normatīvie akti konkrētajam amatam, piemēram, darbam ar bērniem vai apsardzē. Pārējos gadījumos jautājums par sodāmību nav priekšnoteikums pieņemšanai darbā. Informāciju par savu sodāmību persona var pieprasīt pati, un to ir vērts izdarīt, lai zinātu, kas par viņu ir reģistrēts.