TJG Online
Vēsture un valdība

Kā drīkst lietot Latvijas valsts ģerboni?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas valsts ģerbonim ir trīs apstiprinātas formas, un katrai no tām ir noteikts lietotāju loks: lielo ģerboni lieto augstākās valsts institūcijas, papildināto mazo un mazo ģerboni citas iestādes un dokumenti. Privātpersonām un uzņēmumiem valsts ģerboņa izmantošana ir ierobežota, un kārtību nosaka atsevišķs likums.

Latvijas valsts ģerbonis ir viens no retajiem Eiropas ģerboņiem, kas radīts jaunai valstij 20. gadsimtā, apzināti saliekot kopā vēsturisko novadu simbolus. Vairoga augšdaļā ir saule, kas Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku zīmēs bija cerības un nacionālās identitātes simbols. Vairoga apakšdaļā ir sarkanais lauva, kas pārstāv Kurzemi un Zemgali, un sudraba grifs, kas pārstāv Vidzemi un Latgali. Virs vairoga ir trīs zvaigznes, kas apzīmē vēsturiskos novadus. Ģerboņa māksliniecisko risinājumu radīja Rihards Zariņš, un ģerbonis tika apstiprināts pirmās neatkarības sākuma gados.

Praktiski svarīgākais ir tas, ka pastāv trīs varianti. Lielais valsts ģerbonis ir pilnā redakcijā ar ozola zariem un lentu, un to lieto augstākās valsts institūcijas, tostarp Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, ministrijas un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Papildinātais mazais ģerbonis ir starpvarants, ko lieto noteiktas valsts pārvaldes iestādes. Mazais ģerbonis ir vienkāršotā forma, kas redzama uz veidlapām, izziņām un citos ikdienas dokumentos.

Ģerboņa attēls ir arī uz zīmogiem. Zīmogs ar valsts ģerboņa attēlu ir iestādēm un tām amatpersonām, kurām to atļauj likums, piemēram, zvērinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem. Tieši tāpēc ģerboņa attēls uz dokumenta ir pazīme, ka to izdevusi publiska persona vai likumā pilnvarota amatpersona, un šī pazīme ir viens no pirmajiem elementiem, ko pārbauda, vērtējot dokumenta īstumu.

Privātā lietošana ir tā daļa, kur cilvēki visbiežāk kļūdās. Valsts ģerboni nedrīkst brīvi likt uz preču iepakojuma, reklāmas materiāliem, uzņēmuma logotipa vai suvenīra tā, lai rastos iespaids par valsts atbalstu vai oficiālu statusu. Ir arī atsevišķi pieļaujami gadījumi, piemēram, svētku noformējumā vai mākslas darbā, taču robeža nav acīmredzama, tāpēc pirms drukas ir vērts pārbaudīt likuma tekstu vai lūgt konsultāciju.

Simbolu necienīga izmantošana nav tikai gaumes jautājums. Tiesību akti paredz atbildību par valsts simbolu zaimošanu un par to lietošanas kārtības pārkāpšanu, un konkrētās sankcijas ir atkarīgas no rīcības rakstura. Ja jums ir šaubas par plānotu izmantojumu komercdarbībā, lētāk ir laikus prasīt juridisku atzinumu, nekā pēc tam izņemt no tirdzniecības jau saražotu partiju.

Kā ģerbonis atšķiras no zīmoga

ASV štatu tradīcijā centrālais simbols bieži ir tieši zīmogs jeb seal, kurā ir attēls, uzraksts pa apli un devīze. Latvijas un Eiropas kontinentālajā tradīcijā pamatā ir ģerbonis, bet zīmogs ir tā pielietojums uz dokumenta.

No tā izriet praktiska atšķirība. Ģerboni apraksta heraldiski un to var zīmēt dažādos stilos, savukārt zīmoga nospiedumam ir noteikts izmērs, saturs un lietošanas kārtība iestādē, un par to atbild konkrētā amatpersona.

Kur pārbaudīt aktuālās prasības

Likuma tekstu par Latvijas valsts ģerboni un uz tā pamata izdotos noteikumus atradīsiet vietnē likumi.lv. Tur ir arī etalonattēlu apraksti, kas ir vienīgais pareizais paraugs, nevis internetā atrastas bildes ar neprecīzām proporcijām un krāsām.

Ja simboliku plānots reģistrēt kā preču zīmi vai dizainparaugu, pirms pieteikuma ir vērts iepazīties ar Patentu valdes skaidrojumiem par absolūtajiem atteikuma pamatiem. Sarežģītos gadījumos ar rūpnieciskā īpašuma jautājumiem strādā patentpilnvarnieki un attiecīgās nozares advokāti.

Kad vietā ir cita simbolika

Otrs biežs pārpratums ir domāt, ka valsts ģerbonis un pašvaldības ģerbonis ir viens un tas pats jautājums. Tie ir divi dažādi objekti ar dažādu kārtību: valsts ģerboni regulē īpašs likums, bet pašvaldību ģerboņus reģistrē un aizsargā vispārīgajā ģerboņu kārtībā, kur reģistru ved Patentu valde un heraldisko vērtējumu sniedz Valsts heraldikas komisija. Uzņēmuma preču zīmē iekļaut valsts simboliku bez atļaujas nevar, un šādu pieteikumu Patentu valde noraidīs.

Atsevišķs jautājums ir valsts ģerboņa lietošana izglītības iestādēs, sportā un sabiedriskās organizācijās. Valsts ģerbonis nav universāla latviskuma zīme, ko drīkst likt uz jebkura kolektīva formas tērpa. Ja vēlaties parādīt piederību Latvijai, drošāks risinājums ir valsts karoga krāsas vai paša veidota simbolika, jo karoga lietošanai ir sava, plašāka un vienkāršāka kārtība nekā ģerbonim. Skolas un biedrības, kurām ģerbonis šķiet nepieciešams, var izstrādāt savu ģerboni heraldikas kārtībā un to reģistrēt, un tas ir gan tiesiski drošāk, gan atpazīstamāk.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti