Kad cilvēki uzdod jautājumu par to, kā novērst stresu, viņi var runāt par emocionālu vai fizisko stresu. Pēdējā tie varētu atsaukties uz to, kā novērst atkārtotas stresa traumas. Pirmajā gadījumā viņi var runāt par to, kā nodrošināt, ka viņi var izvairīties no pārmērīga emocionāla stresa ikdienas dzīvē. Šīs ir divas ļoti atšķirīgas tēmas, kurām dažkārt ir kāda saistība, taču tām būs vajadzīgas ļoti atšķirīgas vadlīnijas, kas ir atsevišķas.
Runājot par emocionālā stresa novēršanu, jāatzīmē, ka var būt neiespējami pilnībā novērst stresu. Cilvēki var saskarties ar lielāku stresu pat gadījumos, kas tiek uzskatīti par pozitīviem, piemēram, apprecoties, dzemdējot bērnus vai dodoties atvaļinājumā. Tomēr noteikti ir veidi, kā izvairīties no pastāvīga stresa stāvokļa. Daži padomi stresa samazināšanai ir šādi:
Mēģiniet padarīt dzīvi vienkāršāku, apvienojot aktivitātes vai neuzņemoties papildu darbu.
Apsveriet iespēju atrast darbu ar zemu stresu, ja pašreizējais darbs ir pārāk enerģisks vai ja darba vide pastāvīgi ir negatīva.
Labi pārvaldiet laiku, izmantojot jebkurus līdzekļus, piemēram, kalendārus vai plānotājus.
Izvairieties no pašiznīcinošas uzvedības, piemēram, pārmērīgas dzeršanas, smēķēšanas vai narkotiku lietošanas.
Nodrošiniet kādu, ar ko parunāt stresa situācijās, piemēram, uzticamu draugu, dzīvesbiedru vai konsultantu, un izmantojiet konsultantus, lai uzzinātu veidus, kā būt laipnākiem pret sevi.
Pārliecinieties, ka dzīvē ir iekļauta pašapkalpošanās, relaksācija vai jautri pavadīts laiks, jo tie līdzsvaro stresa laikus.
Guliet vismaz astoņas stundas naktī, jo mazāks depresijas risks.
Ēdiet veselīgi un plānojiet vingrinājumus, kas ir patīkami un kurus var viegli iekļaut ikdienas dzīvē.
Pieņemiet pieņēmumu, ka nav iespējams kontrolēt visus dzīves aspektus, un mēģinājums to darīt noved pie sevis vainošanas un garīgām ciešanām.
Šie padomi stresa novēršanai ir izplatīti, un ir arī daudzi citi, kas var noderēt katram indivīdam. Ir arī svarīgi atzīmēt, ka cilvēkiem ir dažādas spējas tikt galā ar stresu. Šķiet, ka daži cilvēki nes pasaules smagumu uz saviem pleciem, tos būtiski neietekmējot, bet citi nevar darīt tik daudz. Svarīgi ir nesalīdzināt sevi ar citiem cilvēkiem stresa pārvarēšanas spējas ziņā.
Kas attiecas uz atkārtotu stresa traumu novēršanu, daži padomi var likties pazīstami. Viens no būtiskiem veidiem, kā palīdzēt izvairīties no šīs problēmas, ir bieži pārtraukumi (labs padoms arī emocionālā stresa gadījumā). Tomēr pārtraukumiem vajadzētu būt vēl biežākiem cilvēkiem, kuri atkārtoti dara vienu un to pašu, piemēram, raksta. Ja plānojat paņemt pārtraukumu reizi stundā, tas var daudz palīdzēt novērst stresa traumas.
Tā kā daudzas atkārtotas traumas ir saistītas ar datora lietošanu, daži no labākajiem padomiem ir izveidot datorstaciju, kas ir visdraudzīgākā pret ķermeni. Daži padomi ietver to, ka sēžot cilvēka rokām ir jāizveido 90 grādu leņķis un cilvēkiem nav jāsniedzas uz augšu vai tālu uz leju, lai rakstītu vai izmantotu peli. Tā vietā rokām jābūt neitrālā stāvoklī, kājām jābūt ērti novietotām uz grīdas, un cilvēkiem ir jābūt iespējai sēdēt labā pozā, neguļot. Noderīga ir arī monitora pozīcija, un monitora augšdaļai ir jāsakrīt ar pieri.
Citas lietas var palīdzēt izvairīties no stresa ievainojumiem, tostarp regulāri vingrojot zonas, kas atkārtoti kustas vienādi. Katrai ķermeņa zonai var būt dažādi vingrinājumu ieteikumi, un labākā vieta, kur saņemt padomu, varētu būt vai nu darba vietā, vai pie fizioterapeita vai ārsta. Svarīgi var būt arī regulāri fiziski vingrinājumi visam ķermenim.
Stress vienmēr ir risks un, iespējams, cilvēka būtības sekas. Neatkarīgi no tā, vai stress ir fizisks vai emocionāls, pārāk daudz var sākt nopietni ietekmēt to, cik labi cilvēki var darboties. Rūpēties par to, lai pēc iespējas vairāk novērstu stresu, tas var būt lielisks veids, kā dzīvot mierīgāk un ērtāk.