Kā Latvijā darbojas uzņēmumu ienākuma nodoklis?

Šis ir galvenais, kas jāsaprot par Latvijas modeli un kas to atšķir no lielākās daļas pasaules nodokļu sistēmu, arī no ASV. Ierastajā kārtībā uzņēmums gada beigās aprēķina peļņu un samaksā no tās nodokli neatkarīgi no tā, ko ar naudu dara tālāk. Latvijā nodokļa brīdis ir pārcelts uz peļņas sadali: dividenžu izmaksa, kā arī virkne izdevumu, kurus likums pielīdzina sadalei, veido ar nodokli apliekamo bāzi. Tāpēc uzņēmums, kas visu nopelnīto iegulda krājumos, iekārtās vai algās, faktiski atliek nodokļa maksājumu uz nākotni.

Apliekamā bāze nav tikai dividendes. Tajā ietilpst arī tā sauktie nosacīti sadalītās peļņas gadījumi: ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nedroši debitoru parādi, kas nav atgūti likumā noteiktajā kārtībā, aizdevumi saistītajām personām, pārmērīgi procentu maksājumi, kā arī reprezentācijas un personāla ilgtspējas izdevumi virs noteiktā apmēra. Praktiski tas nozīmē: ja no uzņēmuma konta apmaksā privātu ceļojumu, mēbeles dzīvoklim vai ģimenes auto, nodoklis iestājas tāpat, it kā nauda būtu izmaksāta dividendēs.

Otra būtiska lieta ir tā, ka dividendes, kas izmaksātas no peļņas, par kuru uzņēmums jau samaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli, fiziskajai personai rezidentei atkārtoti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas. Tieši šo punktu cilvēki bieži saprot aplami un vai nu baidās no dubultas aplikšanas, vai arī, otrādi, aizmirst, ka ārvalstīs gūtām dividendēm var būt cita kārtība. Konkrētas likmes, bāzes koriģēšanas kārtību un deklarēšanas biežumu nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, un aktuālās vērtības publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Deklarēšana notiek elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Deklarāciju iesniedz par to periodu, kurā radusies apliekamā bāze, tāpēc uzņēmums, kuram gada laikā nav ne dividenžu, ne nesaistīto izdevumu, iesniedz ievērojami mazāk. Atsevišķi no tā ir gada pārskats, kuru sagatavo atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam un iesniedz elektroniski. Gada pārskats ir publiski pieejams dokuments, pēc kura darījumu partneri, bankas un iepirkumu komisijas vērtē uzņēmuma stāvokli, tāpēc tā kvalitāte ietekmē arī biznesa iespējas.

Ne katram uzņēmumam vispārējais režīms ir vienīgā iespēja. Mazākiem saimnieciskās darbības veidiem pastāv mikrouzņēmumu nodokļa režīms ar citu aprēķina loģiku, un izvēle starp tiem ietekmē gan sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan nākotnes pensiju. Šī izvēle jāizdara, rēķinot ar reāliem apgrozījuma un izmaksu skaitļiem, nevis pēc dzirdētā, jo lētākais režīms uz papīra nereti izrādās dārgākais pēc gada. Režīma maiņa parasti iespējama tikai noteiktos termiņos, tāpēc lēmums jāpieņem savlaicīgi, nevis tad, kad rēķini jau ir izrakstīti.