Kā Latvijā dzēš un noņem sodāmību?
Īsā atbilde
Latvijā sodāmība lielākoties dzēšas pati: kad pagājis Krimināllikumā noteiktais termiņš pēc soda izciešanas, persona vairs netiek uzskatīta par sodītu. Ātrāk sodāmību var noņemt tikai tiesa pēc notiesātā lūguma, un ziņas par sodiem uzkrāj Sodu reģistrs, ko uztur Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Vispirms jānošķir divi jēdzieni. Sodāmības dzēšana notiek automātiski, tiklīdz pagājis likumā noteiktais termiņš, un tam nav vajadzīgs ne iesniegums, ne tiesas sēde. Sodāmības noņemšana ir tiesas lēmums, ar kuru sodāmība tiek izbeigta pirms termiņa, ja notiesātais pēc soda izciešanas ir uzvedies nevainojami. Termiņa garums ir atkarīgs no nodarījuma smaguma un piespriestā soda veida, un konkrētie skaitļi jāskatās Krimināllikuma spēkā esošajā redakcijā.
Kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta, tā rada reālas sekas. No tās atkarīga atkārtota nodarījuma kvalifikācija, iespēja saņemt ieroča atļauju, dienēt vai strādāt atsevišķos amatos, kā arī vairāku licenču izsniegšana. Pēc dzēšanas vai noņemšanas persona juridiski ir uzskatāma par nesodītu, un uz jautājumu par sodāmību var atbildēt noliedzoši.
Ziņas par sodu tomēr nepazūd no reģistra. Sodu reģistrā glabājas gan kriminālsodi, gan administratīvie sodi, un dati tur uzkrājas neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta. Atšķirība ir informācijas izsniegšanā: parastā izziņā par sodāmību dzēstas un noņemtas sodāmības neuzrāda, savukārt pilnu informāciju likumā noteiktajos gadījumos var saņemt tikai konkrētas iestādes, piemēram, izmeklēšanas iestādes un tiesa.
Praktiskā secība tam, kurš vēlas sakārtot savu situāciju, ir šāda. Vispirms pasūtiet izziņu par sevi: to var saņemt kā e-pakalpojumu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā vai klātienē, samaksājot valsts nodevu. Pēc tam salīdziniet izziņā redzamo ar spriedumu un soda izciešanas dokumentiem. Ja termiņš jau pagājis, bet ieraksts joprojām tiek uzrādīts, vērsieties Informācijas centrā ar iesniegumu par datu labošanu. Ja termiņš vēl nav pagājis un ir pamats lūgt noņemšanu, iesniegumu iesniedz rajona vai pilsētas tiesā.
Visbiežākā kļūda ir gaidīt, ka darba devējs neuzzinās. Latvijā darba devējs drīkst pieprasīt ziņas par sodāmību tikai tad, ja to paredz normatīvie akti, piemēram, darbā ar bērniem, apsardzes darbā vai amatos, kas saistīti ar ieročiem un valsts noslēpumu. Ja darbs šajā lokā neietilpst, prasība iesniegt izziņu nav pamatota. Otra kļūda ir jaukt sodāmības dzēšanu ar apžēlošanu: apžēlošana, ko lemj Valsts prezidents, atbrīvo no soda izciešanas vai to mīkstina, bet notiesāšanas faktu neatceļ.
Ja sods saņemts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ziņas par to nonāk arī Latvijā, jo dalībvalstis apmainās ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem. Tas nozīmē, ka ārzemēs saņemts sods var parādīties arī Latvijā izsniegtā izziņā, un otrādi. Šādos gadījumos termiņu aprēķins var būt sarežģīts, jo katras valsts likums nosaka savu kārtību.
Kad ir vērts vērsties pie advokāta
Pieteikumu tiesai par sodāmības noņemšanu var uzrakstīt arī pats, taču advokāta palīdzība atmaksājas tad, ja sodāmību ir vairākas, ja sods izciests daļēji vai nosacīti, vai ja no lēmuma atkarīga profesionālā darbība, piemēram, atļauja strādāt medicīnā, izglītībā vai finanšu jomā.
Ja dati reģistrā ir kļūdaini un iestāde tos nelabo, nākamais solis ir apstrīdēšana augstākā iestādē un pēc tam pieteikums administratīvajā tiesā. Datu aizsardzības jautājumos var vērsties arī Datu valsts inspekcijā.
Vēl viena situācija, kurā palīdz speciālists, ir vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasīšana ārvalstīs. Daudzas valstis prasa informāciju par sodāmību pēc savas, nevis Latvijas definīcijas, un dzēsta sodāmība Latvijā ne vienmēr nozīmē, ka par to nav jāziņo ārvalsts iestādei. Anketas aizpildīšana pēc principa „gan jau neuzzinās“ šādos gadījumos parasti beidzas ar ieceļošanas aizliegumu.
Ar ko to nejaukt
Sodāmība nav tas pats, kas administratīvais sods. Par ātruma pārsniegšanu vai sīku huligānismu piemērotais sods sodāmību nerada, lai gan ieraksts par to reģistrā pastāv noteiktu laiku un var ietekmēt, piemēram, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Tāpat sodāmība nav kriminālprocesa fakts. Ja process pret personu izbeigts vai persona attaisnota, sodāmība nerodas vispār, un publikācijas plašsaziņas līdzekļos juridiskas sekas nerada. Neprecīzas informācijas dzēšanu no interneta risina atsevišķā kārtībā, balstoties uz datu aizsardzības regulējumu.