TJG Online
Advokāti un likums

Kā Latvijā iedala noziedzīgus nodarījumus?

Īsā atbilde

Krimināllikums noziedzīgus nodarījumus iedala kriminālpārkāpumos un noziegumos, bet noziegumus tālāk sadala mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos. Iedalījuma pamatā ir sods, kāds par attiecīgo nodarījumu paredzēts likumā, nevis tas, cik nepatīkams tas šķiet.

Pati sistēma ir vienkārša: katram pantam Krimināllikuma sevišķajā daļā ir paredzēts maksimālais sods, un tieši pēc šā maksimuma nodarījums nonāk vienā no četrām kategorijām. Vieglākā ir kriminālpārkāpums, tad seko mazāk smags noziegums, smags noziegums un sevišķi smags noziegums. Konkrētās robežas ir noteiktas Krimināllikuma pantā par noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju, un aktuālā redakcija vienmēr pieejama oficiālajā tiesību aktu vietnē.

Šis iedalījums nav akadēmisks. No kategorijas ir atkarīgs, vai personai var piemērot apcietinājumu, cik ilgs ir kriminālatbildības noilgums, cik ilgi pēc soda izciešanas saglabājas sodāmība un vai vispār iespējams lietu izbeigt, personu nosacīti atbrīvojot no atbildības. Praksē tieši šie termiņi izšķir, vai lieta, par kuru cilvēks uztraucas, vēl var nonākt tiesā.

Otrs iedalījums notiek pēc vainas formas. Nodarījums var būt izdarīts ar nodomu, kad persona apzinās savas darbības sekas un tās vēlas vai pieļauj, vai aiz noziedzīgas nevērības, kad persona sekas neparedzēja, lai gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Daudzi pantus lasa tā, it kā svarīgs būtu tikai rezultāts, bet bez pierādītas vainas formas nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Trešais svarīgais dalījums ir pēc nodarījuma pabeigtības un personas lomas. Likums atsevišķi runā par sagatavošanos, mēģinājumu un pabeigtu nodarījumu, kā arī par līdzdalību: organizators, uzkūdītājs un atbalstītājs atbild atšķirīgi no tiešā izdarītāja. Tieši šo nianšu dēļ divas personas vienā un tajā pašā lietā var saņemt ļoti atšķirīgu sodu, un tas nav tiesas patvaļa.

Praktiski noderīgākais, ko no tā paņemt, ir prasme izlasīt apsūdzību. Tajā vienmēr ir norādīts konkrēts pants, tā daļa un formulējums; pants nosaka sankciju, sankcija nosaka kategoriju, kategorija nosaka termiņus. Ja kāds jums apgalvo, ka „par to noteikti iedos cietumu“, bet sankcijā brīvības atņemšana kā vienīgais sods nav paredzēta, saruna ir beigusies.

Vēl viena lieta, ko bieži sajauc, ir noziedzīgs nodarījums un administratīvais pārkāpums. Administratīvais pārkāpums nav Krimināllikuma jautājums, tam ir savs process, un sodāmība no tā nerodas. Savukārt disciplinārā atbildība darbā ir pavisam trešā sistēma, kas pastāv paralēli un nekādu vainu krimināltiesiskā nozīmē nekonstatē.

Ko nozīmē sodāmība un kad tā dziest

Sodāmība ir juridiskas sekas, kas saglabājas pēc soda izciešanas noteiktu laiku, un tās ilgums ir atkarīgs no nodarījuma kategorijas un piespriestā soda. Kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta, tā var liegt atsevišķas profesijas, ieroča atļauju, dienestu un dalību konkursos, kā arī tiek ņemta vērā, ja persona izdara jaunu nodarījumu.

Ziņas par sodāmību glabā Sodu reģistrs, un izziņu par sevi var saņemt valsts pakalpojumu portālā. Ja izziņā redzat ierakstu, ko uzskatāt par kļūdainu, vēršieties reģistra turētājā ar rakstisku iesniegumu; strīda gadījumā jautājumu risina tiesā.

Kad meklēt advokātu un ko sagatavot

Advokāts vajadzīgs uzreiz, ja esat uzaicināts uz nopratināšanu, ja pie jums veikta kratīšana vai ja esat saņēmis lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto. Tāpat tas ir vērts cietušajam, jo kompensācijas pieteikums kriminālprocesā ir jāsagatavo un jāpamato ar dokumentiem, nevis tikai jāpiesaka vārdos.

Pirms tikšanās salieciet hronoloģiju, visus dokumentus, saraksti un maksājumu apliecinājumus. Advokāta laiks ir dārgs tieši tad, kad viņam pašam jāmeklē pamatlietas. Zvērināta advokāta statusu pārbaudiet Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sarakstā, bet informāciju par tiesas sēdēm un lietas gaitu meklējiet Latvijas tiesu portālā.

Kāpēc divas līdzīgas lietas beidzas atšķirīgi

Sods konkrētā lietā netiek izvēlēts pēc sajūtas. Tiesa vērtē nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, un tikai tad izvēlas soda veidu un mēru likuma sankcijas robežās. Tāpēc divas ārēji līdzīgas lietas var beigties ar piespriestu naudas sodu vienā un ar brīvības atņemšanu otrā gadījumā.

Lielu daļu lietu Latvijā pabeidz bez klasiskas tiesas izmeklēšanas: prokurors var sastādīt priekšrakstu par sodu, un iespējama arī vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Tas parasti nozīmē mazāku sodu, bet arī atteikšanos no strīda pēc būtības, tāpēc piekrišanu šādam risinājumam nav vērts dot, iepriekš neapspriežoties ar advokātu.

Avoti