Kā Latvijā iedala noziedzīgus nodarījumus pēc smaguma?

Robežas starp pakāpēm noteiktas Krimināllikuma 7. pantā, un tās balstās uz pantā paredzēto brīvības atņemšanas maksimālo termiņu. Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, vai vieglāks sods. Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru paredzētā brīvības atņemšana pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz trīs gadus. Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru paredzētā brīvības atņemšana pārsniedz trīs gadus, bet nepārsniedz astoņus gadus, savukārt sevišķi smags ir tīšs nodarījums, par kuru draud ilgāka brīvības atņemšana vai mūža ieslodzījums. Aiz neuzmanības izdarītiem nodarījumiem likums paredz atsevišķu kārtību, tāpēc konkrētā gadījumā jāskatās aktuālā panta redakcija vietnē likumi.lv.

No šī iedalījuma izriet ļoti praktiskas sekas. No tā atkarīgs kriminālatbildības noilguma termiņš, iespēja piemērot nosacītu notiesāšanu vai atbrīvot no soda, kārtība, kādā lietu var izskatīt vienkāršotā procesā, drošības līdzekļu izvēle, kā arī sodāmības dzēšanas termiņš. Tāpat tas ietekmē, vai lietu izskata viens tiesnesis vai koleģiāls sastāvs un kādas ir iespējas lietu izbeigt, personai izlīgstot ar cietušo. Tieši tāpēc pirmais jautājums, ko uzdod jurists, ir par pantu un tā daļu, nevis par notikuma aprakstu sadzīviskā valodā.

Biežākā kļūda ir salīdzināt nodarījumu nosaukumus starp valstīm. Amerikas Savienotajās Valstīs katram štatam ir sava klasifikācija ar burtiem vai cipariem, un viens un tas pats nodarījums dažādos štatos var atrasties dažādās klasēs. Turklāt tur pastāv robeža starp misdemeanor un felony, kas Latvijā neeksistē: pie mums administratīvie pārkāpumi ir pilnīgi atsevišķa sistēma, ko regulē Administratīvās atbildības likums, nevis Krimināllikums. Tāpēc, tulkojot ārvalstu ziņas vai dokumentus, pakāpes nosaukumu nevar pārcelt mehāniski.

Pieejas atšķirību labi parāda narkotisko vielu lietas. Latvijā atbildība atšķiras atkarībā no vielas veida, daudzuma un no tā, vai nodarījums saistīts ar realizācijas nolūku, un neliela daudzuma iegāde bez nolūka realizēt noteiktos gadījumos ir administratīvi sodāma, nevis krimināli. Līdzīgi ir ar mantiskiem nodarījumiem, kur robežu starp administratīvo pārkāpumu un noziegumu nosaka zaudējuma apmērs. Konkrētā lietā kvalifikāciju var izvērtēt tikai jurists, kurš redzējis visus materiālus, jo no kvalifikācijas atkarīgs viss turpmākais process.

Ja vajag noskaidrot, kurā pakāpē ietilpst konkrēts nodarījums, secība ir šāda. Vispirms jāatrod attiecīgais Krimināllikuma pants un tieši tā daļa, kas atbilst apstākļiem. Pēc tam jāizlasa sankcija, proti, teikuma daļa par sodu, un jāatrod tajā norādītais brīvības atņemšanas maksimālais termiņš. Visbeidzot šis termiņš jāsalīdzina ar Krimināllikuma 7. panta robežām. Ja pantam ir vairākas daļas ar atšķirīgām sankcijām, katru daļu vērtē atsevišķi.