Kā pierādīt diskrimināciju darbā?

Šis pierādīšanas pienākuma sadalījums ir visa jautājuma kodols. Latvijas un Eiropas Savienības regulējums atzīst, ka darbiniekam parasti nav piekļuves darba devēja iekšējiem dokumentiem, algu datiem un lēmumu pamatojumam. Tāpēc darbiniekam pietiek ar ticamu norādi uz atšķirīgu attieksmi, piemēram, ka par to pašu darbu saņemta zemāka alga vai ka atlaišana sekoja tūlīt pēc paziņojuma par grūtniecību, un pēc tam pierādīšanas nasta pāriet uz darba devēju.

Pierādījumu vākšana jāsāk uzreiz, kamēr vēl ir piekļuve informācijai. Saglabājiet darba līgumu un tā grozījumus, amata aprakstu, algas aprēķinus, vērtējumus un uzslavas, elektronisko saraksti, sludinājumu, ar kuru tika meklēts darbinieks, un uzteikuma tekstu ar pamatojumu. Ja saruna notika mutiski, uzreiz pēc tās nosūtiet darba devējam īsu elektronisko vēstuli ar sarunas izklāstu, jo neapstrīdēta vēstule vēlāk kalpo par netiešu pierādījumu.

Ļoti noder salīdzinājums. Diskrimināciju parasti pierāda, salīdzinot savu situāciju ar līdzīgā stāvoklī esoša kolēģa situāciju: vienāds darbs, vienāda pieredze, atšķirīga attieksme. Tāpēc ir vērts fiksēt, kas veica to pašu darbu, kādi bija viņu darba apstākļi un kā tika pieņemti lēmumi par paaugstināšanu vai prēmijām. Liecinieku loma darba strīdos ir liela, bet jārēķinās, ka strādājoši kolēģi liecināt bieži atsakās.

Visbiežākā kļūda ir gaidīt. Darba likums paredz īsus termiņus: uzteikuma apstrīdēšanai tiesā ir dots viens mēnesis no uzteikuma saņemšanas, un arī prasībai par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu likumā noteikts savs termiņš, kas jāpārbauda aktuālajā likuma redakcijā. Nokavēts termiņš nozīmē, ka pat pamatota prasība tiks noraidīta formāla iemesla dēļ. Otra kļūda ir parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu emocionālā stāvoklī, jo pēc tam apstrīdēt to ir ļoti grūti.

Rīcības secība ir šāda. Vispirms iesniedziet darba devējam rakstveida iesniegumu ar lūgumu paskaidrot lēmuma pamatojumu un saglabājiet apliecinājumu par iesniegšanu. Paralēli var vērsties Valsts darba inspekcijā, kas uzrauga darba tiesību ievērošanu, un pie Tiesībsarga, kurš izskata iespējamos diskriminācijas gadījumus un var sniegt atzinumu. Ja esat arodbiedrības biedrs, iesaistiet arodbiedrību, kurai ir tiesības pārstāvēt darbinieku.

Naudas atlīdzību piespriež tikai tiesa. Prasībā var lūgt atjaunot darbā, piedzīt neizmaksāto darba samaksu vai starpību, kā arī atlīdzību par morālo kaitējumu. Darbinieki prasībās, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir atbrīvoti no valsts nodevas, tāpēc galvenās izmaksas ir jurista pakalpojumi. Advokāts ar darba tiesību pieredzi šādā lietā ir pamatots ieguldījums, jo pierādījumu sagatavošana un prasības formulējums izšķir iznākumu vairāk nekā emocijas.