Kā laulību var atzīt par neesošu?

Neesamības pamati ir izsmeļoši uzskaitīti likumā, un tos nevar paplašināt ne ar vienošanos, ne ar to, ka laulātie vienkārši ir vīlušies viens otrā. Pie tipiskiem pamatiem pieder laulības noslēgšana, neievērojot noteikto kārtību, proti, ne dzimtsarakstu nodaļā un ne pie garīdznieka, kuram ir tiesības laulāt, laulība ar personu, kas nav sasniegusi likumā noteikto vecumu, laulība starp radiniekiem taisnā līnijā, kā arī starp brāli un māsu, un laulība ar personu, kura tās noslēgšanas brīdī garīga rakstura traucējumu vai citu iemeslu dēļ nespēja saprast savas darbības nozīmi. Atsevišķi pamati ir jau pastāvoša cita laulība un fiktīva laulība, kas noslēgta bez patiesa nodoma dibināt ģimeni.

Procesuāli tā ir prasība tiesā, kas iesniedzama pēc vispārējiem civilprocesa noteikumiem: prasības pieteikums, valsts nodeva, pierādījumi un lietas izskatīšana tiesas sēdē. Prasību var celt ne tikai laulātais, bet atsevišķos gadījumos arī citas ieinteresētās personas un prokurors, piemēram, ja runa ir par fiktīvu laulību vai par jau pastāvošu citu laulību. Daļai pamatu likums nosaka termiņus vai apstākļus, kuros neesamību vairs nevar prasīt, tāpēc kavēšanās var izrādīties izšķiroša.

Šo institūtu bieži jauc ar laulības šķiršanu un ar baznīcas laulības anulēšanu. Šķiršana izbeidz spēkā esošu laulību uz nākotni, un tā ir iespējama arī pie zvērināta notāra, ja abi piekrīt un ir vienojušies par būtiskiem jautājumiem. Neesamības gadījumā laulības nav bijis no paša sākuma, un to var izlemt vienīgi tiesa. Savukārt baznīcas tiesas lēmums par laulības spēkā neesamību ir reliģiskas nozīmes akts, kas neietekmē civilstāvokli un neatceļ ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā.

Ja cilvēks apsver šādu prasību, noderīga ir šāda sagatavošanās secība. Vispirms no dzimtsarakstu nodaļas jāsaņem laulības ieraksta izziņa, jo tajā redzams, kur, kad un kādā kārtībā laulība reģistrēta. Tad jāsavāc dokumenti par konkrēto pamatu: izziņa par iepriekšējo laulību, ārsta vai tiesas dokumenti par personas spēju saprast savas darbības nozīmi, vai pierādījumi par to, ka kopdzīve nav pastāvējusi. Pēc tam jāizvērtē termiņi, jo dažiem pamatiem tie ir noteikti. Visbeidzot jākonsultējas ar juristu par to, vai izdevīgāk ir prasīt neesamību vai tomēr šķiršanu, jo mantiskās sekas abos gadījumos ir atšķirīgas.

Sekas nav tādas pašas kā šķiršanai. Personām, kuru laulība atzīta par neesošu, nav laulāto savstarpējo mantisko tiesību, un manta tiek dalīta pēc vispārīgajiem noteikumiem par kopīpašumu. Bērni, kas dzimuši šādā laulībā, savas tiesības nezaudē: viņu izcelšanās, uzturlīdzekļi un mantošanas tiesības tiek risinātas tāpat kā citos gadījumos. Labticīgajam laulātajam, kurš par šķēršļiem nezināja, likums atsevišķos gadījumos paredz papildu aizsardzību.