TJG Online
Advokāti un likums

Kā Latvijā ierobežo narkotiku izplatību?

Īsā atbilde

ASV augstas intensitātes narkotiku tirdzniecības apgabalu programma koncentrē federālos resursus konkrētās teritorijās. Latvijā līdzvērtīgu darbu veic Valsts policija, muita un pašvaldību policija kopā ar veselības aprūpes un profilakses dienestiem, balstoties uz Krimināllikumu un valdības apstiprinātu starpnozaru plānu.

Latvijas modelis nav teritoriāls, bet funkcionāls. Narkotisko vielu nelikumīgu apriti izmeklē Valsts policijas kriminālpolicija, pārrobežu plūsmas kontrolē Valsts ieņēmumu dienesta muita, bet uz organizētu noziedzīgu grupu un legalizētu līdzekļu izsekošanu strādā arī Finanšu izlūkošanas dienests. Vielu apriti medicīnā un zinātnē uzrauga Zāļu valsts aģentūra, bet lietošanas izplatību un veselības sekas monitorē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Atbildība ir pakāpeniska. Vielu iegāde un glabāšana nelielā apmērā bez nolūka izplatīt pirmajā reizē parasti tiek vērtēta kā administratīvs pārkāpums, savukārt atkārtota rīcība, lielāki apjomi vai izplatīšana jau ir noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma. Sodu smagumu ietekmē tas, vai viela pārdota nepilngadīgajam, mācību iestādē vai ieslodzījuma vietā. Ko uzskata par nelielu un lielu apmēru, nosaka atsevišķi Ministru kabineta noteikumi katrai vielai, tāpēc vispārīgi skaitļi no interneta neder.

Ja jūs uztrauc, kas notiek jūsu kāpņutelpā vai bērna skolā, rīkojieties soli pa solim. Pierakstiet datumus, laikus, transportlīdzekļu numurus un aprakstus, nefilmējiet slepeni un neuzsāciet sarunas pats. Ziņojiet Valsts policijai, zvanot 110 vai iesniedzot rakstisku iesniegumu; anonīms ziņojums ir iespējams, bet ar vārdu parakstīts iesniegums ļauj saņemt atbildi par lietas virzību. Par tirdzniecību skolas tuvumā papildus informējiet skolas administrāciju un pašvaldības policiju.

Tipiskākā kļūda ir gaidīt, ka policija rīkosies pēc viena zvana par aizdomām. Kriminālprocesa uzsākšanai vajadzīgas ziņas par konkrētu nodarījumu, tāpēc noderīgāks ir vairāku iedzīvotāju iesniegums ar konkrētiem novērojumiem nekā vispārīga sūdzība. Otra kļūda ir jaukt atkarību un noziegumu: cilvēkam, kurš lieto, vajadzīga ārstēšana, un represijas pret viņu neizbeidz tirdzniecību.

Ja problēma ir ģimenē, paralēli tiesībsargājošajam ceļam jāizmanto veselības aprūpes ceļš. Sākumpunkts ir ģimenes ārsts vai tiešā pieraksta iespēja pie narkologa; valsts apmaksātas atkarības slimību ārstēšanas programmas un Minesotas programmu nosacījumus publicē Nacionālais veselības dienests. Pusaudžiem atsevišķi pieejami specializēti centri, un ģimenes locekļiem noder atbalsta grupas.

Pēc iesnieguma iesniegšanas policijai ir noteikts termiņš izlemt par procesa uzsākšanu, un iesniedzējam ir tiesības saņemt rakstisku atbildi. Ja atbilde neapmierina, to var pārsūdzēt augstākai amatpersonai vai vērsties prokuratūrā, kas uzrauga izmeklēšanas gaitu. Paralēli daudzviet darbojas pašvaldību un kopienu risinājumi: apgaismojuma un videonovērošanas uzstādīšana problemātiskās vietās, mājokļa apsaimniekotāja rīcība pret dzīvokli, kurā notiek tirdzniecība, un sociālā dienesta darbs ar ģimeni.

Ar ko to nejaukt

Narkotisko vielu aprites lietas nav tas pats, kas jaunās psihoaktīvās vielas, kuras nereti tirgo kā „legālas“. Šādām vielām Latvijā darbojas atsevišķs aizlieguma mehānisms, un tas, ka viela nav vecajos sarakstos, nenozīmē, ka tirdzniecība ir atļauta.

Atšķiriet arī recepšu zāles no nelegālām vielām. Stipro pretsāpju vai nomierinošo zāļu nodošana citam cilvēkam, pat bez maksas, var tikt vērtēta kā nelikumīga aprite, savukārt paša receptes zāļu lietošana atbilstoši ārsta norādījumiem nav pārkāpums.

Kad vajadzīgs advokāts

Ja pret cilvēku uzsākts kriminālprocess vai viņš uzaicināts uz pratināšanu, zvērināts advokāts ir vajadzīgs uzreiz, nevis pirms tiesas sēdes. Liecību saturs sākumposmā ietekmē visu lietu, un aizdomās turētajam ir tiesības neliecināt pret sevi. Ja līdzekļu advokātam nav, var lūgt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Palīdzība noder arī cietušajiem un lieciniekiem, piemēram, vecākiem, kuru bērns iesaistīts vielu izplatīšanā. Nepilngadīgā lietā procesā iesaistās arī bāriņtiesa un sociālais dienests, un sadarbība ar tiem bieži nosaka, vai lieta beidzas ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.

Profilakse skolā un ģimenē

Izglītības iestādei ir pienākums ziņot par konstatētiem gadījumiem un iesaistīt atbalsta personālu, nevis risināt situāciju klusi. Vecākiem noderīgākais solis ir agrīna saruna bez draudiem un pēc tam konsultācija pie speciālista, jo vielu lietošana pusaudžu vecumā bieži ir simptoms citām grūtībām.

Sabiedrības līmenī darbojas kaitējuma mazināšanas pakalpojumi: šļirču apmaiņas un HIV profilakses punkti, anonīma testēšana un opioīdu pārdozēšanas novēršanas pasākumi. Informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem un to atrašanās vietām apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs.

Avoti