Vai Latvijā ir jāmaksā mantojuma nodoklis?

Mantošanas lietu Latvijā ved zvērināts notārs. Pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieks iesniedz notāram mantojuma iesniegumu, notārs izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un pēc sludinājumā norādītā termiņa beigām izsniedz mantojuma apliecību. Tieši šī apliecība ir dokuments, uz kura pamata īpašumu pārreģistrē zemesgrāmatā, bankā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Praktiskā secība ir šāda. Pirmkārt, dzimtsarakstu nodaļā saņem miršanas apliecību. Otrkārt, vēršas pie jebkura zvērināta notāra Latvijā, ņemot līdzi personu apliecinošu dokumentu, miršanas apliecību un radniecību apliecinošus dokumentus vai testamentu. Treškārt, notārs pārbauda, vai ir reģistrēts testaments, un izsludina mantojuma atklāšanos. Ceturtkārt, pēc termiņa beigām saņem mantojuma apliecību. Piektkārt, ar apliecību dodas uz zemesgrāmatu, banku un citām iestādēm, kur īpašums jāpārreģistrē. Termiņš mantojuma pieņemšanai ir norādīts pašā sludinājumā, un tā nokavēšana var nozīmēt mantojuma tiesību zaudēšanu.

Maksājumi veidojas no vairākām daļām. Par mantojuma apliecības izsniegšanu maksā valsts nodevu, kuras apmērs ir procentuāls un atkarīgs gan no mantojuma vērtības, gan no radniecības pakāpes: tuviniekiem likme ir mazāka nekā svešām personām vai attālākiem radiniekiem. Papildus notāram pienākas atlīdzība par amata darbībām, un par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksā valsts nodevu un kancelejas nodevu. Visas šīs likmes nosaka Ministru kabineta noteikumi, tās laiku pa laikam mainās, tāpēc aktuālie apmēri jāpārbauda normatīvajā aktā vai jājautā notāram jau pirmajā apmeklējumā.

Ienākuma nodokļa ziņā mantojums fiziskai personai nav ar nodokli apliekams ienākums, tāpēc gada ienākumu deklarācijā mantotā manta pati par sevi nav jādeklarē. Nodokļa jautājums parasti rodas vēlāk: ja mantoto nekustamo īpašumu pārdod, jāvērtē, vai rodas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams kapitāla pieaugums, un jāņem vērā likumā paredzētie atbrīvojumi, kas saistīti ar deklarēto dzīvesvietu un īpašuma turēšanas ilgumu. No īpašuma iegūšanas brīža mantiniekam jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis, ko administrē pašvaldība, tāpēc pēc pārreģistrācijas ir vērts pārliecināties, ka pašvaldības maksāšanas paziņojums nonāk pie jaunā īpašnieka.

Biežākā kļūda ir pieņemt mantojumu, nepārbaudot parādus: mantojot pāriet arī saistības, tostarp kredīti, komunālo pakalpojumu un nodokļu parādi. Likums paredz iespēju mantojumu pieņemt ar inventāra tiesību, kas ierobežo atbildību ar mantojuma apmēru, taču par to jāpaziņo laikus, nevis pēc tam, kad apliecība jau izsniegta. Ārvalstu manta ir otrs sarežģītais gadījums: virknē valstu, piemēram, ASV un Lielbritānijā, mantojumam tiešām piemēro atsevišķu nodokli ar savu deklarāciju un neapliekamo slieksni, bet pārrobežu mantošanu Eiropas Savienībā reglamentē atsevišķa regula. Šādos gadījumos ir pamats vērsties pie notāra vai jurista, kas specializējas mantojuma tiesībās.