TJG Online
Advokāti un likums

Vai Latvijā ir nodokļu kodekss?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Nav. Atšķirībā no ASV, kur visas federālās nodokļu normas apkopotas vienā Iekšējo ieņēmumu kodeksā, Latvijā nodokļu tiesības veido viens pamatlikums un atsevišķs likums par katru nodokli, kam pievienoti Ministru kabineta noteikumi un tieši piemērojamie ES tiesību akti. Meklēt „Latvijas nodokļu kodeksu“ ir bezjēdzīgi, jo tāda dokumenta nav.

ASV Iekšējo ieņēmumu kodekss ir ASV Kodeksa 26. sadaļa. Tas ir apjomīgs, numurēts akts, kurā katra norma ir atsevišķa sekcija, un tieši tāpēc amerikāņu tekstos parādās atsauces uz normām pēc numura, piemēram, uz pensiju uzkrājumu vai bezpeļņas organizāciju sekcijām. Kodeksu piemēro un skaidro nodokļu administrācija, kas izdod arī detalizētus noteikumus, bet strīdus izskata specializēta nodokļu tiesa.

Latvijā struktūra ir citāda. Vispārīgos jautājumus regulē likums „Par nodokļiem un nodevām“: kādi nodokļi valstī pastāv, nodokļu maksātāja un Valsts ieņēmumu dienesta tiesības un pienākumi, nodokļu rezidences jēdziens, revīzijas kārtība, nokavējuma nauda, soda naudas, noilgums. Tas ir ietvars, kas pats par sevi neviena nodokļa likmi nenosaka.

Katram nodoklim ir savs likums: par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par uzņēmumu ienākuma nodokli, Pievienotās vērtības nodokļa likums, par akcīzes nodokli, par valsts sociālo apdrošināšanu, par nekustamā īpašuma nodokli un citi. Zem tiem ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka piemērošanas detaļas, veidlapas un aprēķina kārtību. Daļa no regulējuma nāk tieši no ES: pievienotās vērtības nodokļa pamatnoteikumus nosaka ES direktīva, muitas jautājumus tieši piemērojams ES regulējums.

Tiesu prakse ir ceturtais slānis. Nodokļu strīdus Latvijā izskata administratīvās tiesas, un Augstākās tiesas atziņas praksē nosaka, kā normu piemēro. Latvijā nav atsevišķas nodokļu tiesas, un tas ir viens no būtiskākajiem strukturālajiem atšķirības punktiem no ASV.

Kur skatīties un kā to darīt pareizi

Tiesību akti Latvijā oficiāli tiek izsludināti oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“, un konsolidētās redakcijas ir pieejamas vietnē likumi.lv. Tieši konsolidētā redakcija ir tas, ko vajag: tajā grozījumi jau ir iestrādāti tekstā.

Būtiskākais praktiskais paņēmiens, ko iesācēji neizmanto: likumi.lv ļauj atvērt likuma redakciju uz konkrētu datumu. Nodokļu strīdā piemēro to likuma redakciju, kas bija spēkā attiecīgajā taksācijas periodā, nevis to, kas ir spēkā šodien. Ja pārbaudāt 2023. gada deklarāciju pēc šodienas redakcijas, jūs varat iegūt pilnīgi nepareizu rezultātu.

Otrs paņēmiens: pirms lēmuma pieņemšanas var lūgt Valsts ieņēmumu dienestam uzziņu par konkrētās situācijas nodokļu režīmu. Atšķirībā no telefoniskas konsultācijas uzziņa ir iestādei saistoša tajā aprakstītajos apstākļos, tāpēc sarežģītā darījumā tā ir reāls risku samazināšanas instruments, nevis formalitāte.

Ar ko to jauc

Pirmais pārpratums: ka Ministru kabineta noteikumi var noteikt nodokli vai likmi. Nevar. Nodokli, tā objektu, likmi un atvieglojumus nosaka likums, un noteikumi var regulēt tikai piemērošanas kārtību. Ja kāds atsaucas uz „noteikumiem“, kas paši par sevi maina likmi, tas ir signāls pārbaudīt avotu.

Otrais pārpratums: ka VID skaidrojumi un metodiskie materiāli ir tiesību normas. Tie ir palīgs izpratnei un apliecina iestādes praksi, bet tiesai tie nav saistoši. Tiesību norma ir tikai likumā un noteikumos.

Tests, kas ātri norāda, ka lasāt amerikānisku tekstu: atsauces uz normām pēc formāta ar sekcijas numuru un iekavās likto apakšpunktu, minējumi par pensiju plāniem ar cipariem nosaukumā vai atskaitījumiem no bruto ienākuma pirms standarta atlaides. Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklī šādas konstrukcijas nepastāv, un mēģinājums tās pārnest rada nepareizu aprēķinu.

Kāpēc tas praktiski ir svarīgi

Vienota kodeksa neesamība nozīmē, ka atbilde uz jautājumu bieži ir vairākos aktos vienlaikus. Piemēram, ienākuma aplikšanu nosaka viens likums, sociālās iemaksas cits, deklarēšanas termiņu trešais, bet soda naudu par nokavējumu ietvara likums. Ja jūs pārbaudāt tikai vienu no tiem, atbilde būs nepilnīga.

Otras sekas attiecas uz tempu: nodokļu likumi Latvijā tiek grozīti bieži, dažkārt vairākas reizes gadā, un ietvara likumā ir noteikts minimālais laiks starp izsludināšanu un stāšanos spēkā būtiskām izmaiņām. Tas dod plānošanas logu, bet tikai tiem, kas seko līdzi izsludinātajam, nevis spēkā esošajam.

Ja jautājums skar uzņēmuma struktūru, pārrobežu darījumu vai lielu summu, ar pašu lasījumu nepietiek. Tā ir joma nodokļu konsultantam vai zvērinātam revidentam, un sarežģītā strīdā ar VID nepieciešams jurists ar administratīvā procesa pieredzi.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti