TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā Latvijā kļūt par policistu vai izmeklētāju?

Īsā atbilde

Latvijā dienests policijā, robežsardzē vai drošības iestādēs nozīmē kļūt par amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai par valsts civildienesta ierēdni. Ceļš sākas ar izglītību Valsts policijas koledžā vai augstskolā un turpinās ar atlasi, veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudi konkrētā iestādē.

Vispirms ir jāizvēlas iestāde, jo prasības atšķiras. Valsts policija izmeklē lielāko daļu noziedzīgo nodarījumu un nodrošina sabiedrisko kārtību. Valsts robežsardze atbild par robežu un imigrācijas kontroli. Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības izmeklē nodokļu un muitas jomas nodarījumus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodarbojas ar korupciju un partiju finansēšanas uzraudzību. Drošības iestādes, tostarp Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, strādā izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā.

Kopīgās pamatprasības ir līdzīgas: Latvijas pilsonība, atbilstoša izglītība, valsts valodas prasme augstākajā pakāpē, atbilstība veselības un fiziskās sagatavotības prasībām, kā arī nevainojama reputācija bez sodāmības. Amatpersonas statuss nozīmē arī ierobežojumus, piemēram, attiecībā uz blakus darbu un komercdarbību, un drošības iestādēs papildus vajadzīga speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ko izsniedz pēc padziļinātas pārbaudes.

Izglītības ceļi ir divi. Pirmais ir profesionālā izglītība Valsts policijas koledžā vai Valsts robežsardzes koledžā, kas sagatavo dienestam un pēc kuras absolvents uzsāk darbu kārtības policijā vai citā pamatdienestā. Otrais ir augstākā izglītība tiesību zinātnē vai radniecīgā jomā universitātē, kas ir gandrīz obligāta tiem, kuri vēlas strādāt par izmeklētāju vai vēlāk pretendēt uz vadošiem amatiem. Daudzi apvieno abus: sāk ar koledžu un turpina studijas dienesta laikā.

Praktiskā secība ir šāda. Sekojiet konkrētās iestādes vakanču sadaļai un valsts pārvaldes vakanču portālam, jo atlase notiek konkursa kārtībā. Sagatavojiet dzīves aprakstu, izglītības dokumentus un motivācijas vēstuli. Rēķinieties ar vairākiem posmiem: dokumentu pārbaudi, pārrunām, fiziskās sagatavotības testu, veselības pārbaudi ārstu komisijā un psiholoģisko izpēti. Drošības iestādēs pārbaude ir ilgāka un skar arī tuvinieku un iepriekšējo dzīves gaitu.

Biežākā kļūda ir pieņemt, ka pietiek ar vēlmi un fizisko formu. Atlases posmā visvairāk kandidātu atkrīt divu iemeslu dēļ: veselības prasību neatbilstības un reputācijas pārbaudes. Pat neliels administratīvo pārkāpumu saraksts, parādu saistības vai nepatiesas ziņas anketā var nozīmēt atteikumu. Tāpēc pirms pieteikšanās ir vērts pašam pasūtīt izziņu par sodāmību un pārbaudīt savu kredītvēsturi.

Dienesta gaita nav viendabīga. Izmeklētājs strādā ar krimināllietām un procesuālajiem dokumentiem, operatīvais darbinieks ar informācijas iegūšanu, kriminālists ar pierādījumu ekspertīzi, bet kibernoziegumu jomā vajadzīgas tehniskas prasmes, kuras iegūst informācijas tehnoloģiju studijās. Tas nozīmē, ka juridiskā izglītība nav vienīgais ceļš: iestādēm vajadzīgi arī analītiķi, grāmatveži un tulki.

Ar ko to nejaukt

Amerikāņu filmās redzamais federālais aģents nav tieši pārnesams uz Latviju. ASV federālās aģentūras darbojas paralēli štatu policijai, bet Latvijā tiesībaizsardzības iestādes darbojas vienā sistēmā, un to kompetence ir sadalīta pēc nodarījumu veida, nevis pēc varas līmeņa.

Tāpat neder jaukt policijas darbu ar pašvaldības policiju, kas nodarbojas ar sabiedrisko kārtību konkrētā teritorijā, vai ar privāto apsardzi, kuras darbiniekiem ir pavisam cits statuss un citas pilnvaras.

Ko darīt jau tagad

Ja līdz pieteikšanās vecumam vēl ir laiks, noderīgākais ir trīs lietas: uzturēt fizisko sagatavotību atbilstoši testa prasībām, nostiprināt valsts valodas un svešvalodu prasmes un izvairīties no jebkādiem tiesiskiem pārkāpumiem.

Reāls priekšstats par darbu rodas prakses laikā. Koledžas un augstskolas organizē praksi iestādēs, un daļa dienestu piedāvā ēnu dienas un informatīvus pasākumus. Tas ir arī godīgākais veids, kā saprast, vai maiņu darbs, dokumentu noslodze un emocionālā slodze jums ir piemērota.

Noderīgi ir arī saprast atalgojuma un sociālo garantiju sistēmu. Amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ir noteikta mēnešalgu skala, piemaksas par dienesta pakāpi un izdienu, kā arī tiesības uz izdienas pensiju pēc noteikta stāža. Šie nosacījumi ir noteikti normatīvajos aktos, un aktuālos skaitļus publicē attiecīgās iestādes un Iekšlietu ministrija.

Avoti