Kā Latvijā regulē pilnsabiedrību?

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbība ar kopīgu firmu un kurā biedri par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu mantu. Tieši neierobežotā personiskā atbildība ir galvenā atšķirība no kapitālsabiedrības: sabiedrības kreditors var prasīt izpildi no jebkura biedra pilnā apmērā, un biedrs pēc tam var vērsties pret pārējiem. Komandītsabiedrībā papildus pilnajiem biedriem ir komandīti, kuru atbildība ir ierobežota ar viņu ieguldījumu, taču kuriem par to ir ierobežotas pārstāvības tiesības.

Dibināšana ir salīdzinoši vienkārša. Biedri slēdz sabiedrības līgumu, kurā vienojas par firmu, darbības veidu, ieguldījumiem, peļņas un zaudējumu sadali, pārstāvības tiesībām un izstāšanās kārtību, un sabiedrību reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Minimālais pamatkapitāls nav noteikts, jo kreditoru aizsardzību nodrošina nevis kapitāls, bet biedru atbildība. Ja līgumā kāds jautājums nav atrunāts, piemēro Komerclikuma noteikumus, tāpēc rūpīgi sastādīts līgums ir šīs formas svarīgākais dokuments.

Pārvaldībā pilnsabiedrību raksturo personiskais elements. Katram biedram principā ir tiesības vadīt sabiedrību un to pārstāvēt, ja vien līgumā nav noteikts citādi, biedra maiņai ir nepieciešama pārējo piekrišana, un biedra izstāšanās vai nāve var būt pamats sabiedrības darbības izbeigšanai. Peļņu sadala atbilstoši līgumam, bet, ja vienošanās nav, pēc likumā noteiktajiem principiem. Nodokļu piemērošana personālsabiedrībām atšķiras no kapitālsabiedrību režīma, tāpēc pirms dibināšanas to ir vērts pārrunāt ar nodokļu konsultantu un pārbaudīt aktuālo Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu.

Sabiedrības līgumā ir vērts atrunāt tieši tos jautājumus, kas vēlāk kļūst par strīda iemeslu. Pirmais ir peļņas sadale un ieguldījumu novērtējums, it īpaši tad, ja viens biedrs iegulda naudu, bet otrs darbu. Otrais ir lēmumu pieņemšanas kārtība un tas, kuri darījumi prasa visu biedru piekrišanu, piemēram, aizdevumu ņemšana vai galvojumi. Trešais ir izstāšanās kārtība: kā aprēķina izstājošā biedra daļu, kādā termiņā to izmaksā un vai pārējiem ir pirmpirkuma tiesības. Ceturtais ir konkurences aizliegums, proti, vai biedrs drīkst darboties tajā pašā jomā ārpus sabiedrības. Šie četri punkti izmaksā vienu jurista konsultāciju, bet ietaupa gadu ilgu tiesvedību.

Pilnsabiedrību bieži jauc ar diviem citiem veidojumiem. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir kapitālsabiedrība ar atsevišķu pamatkapitālu un dalībnieku ierobežotu atbildību, un tā ir izplatītākā forma Latvijā. Savukārt Civillikumā paredzētā sabiedrība jeb līgumsabiedrība nav komersants un netiek reģistrēta kā personālsabiedrība, to nereti izmanto kopīgiem projektiem bez komercdarbības statusa.