Kā Latvijā valsts veicina ekonomisko attīstību?

Publiskajā diskusijā runā par atbalsta intensitāti procentos, taču praksē projektus visbiežāk aptur divas pavisam citas lietas: kadri un pieslēgumi. Vai reģionā ir atrodami cilvēki ar vajadzīgo kvalifikāciju un vai ražotnei ir pieejama pietiekama elektroenerģijas jauda, ir jautājumi, ko granta procenti nerisina. Elektroenerģijas pieslēguma jaudas palielināšanas termiņš un maksa jānoskaidro sadales sistēmas operatorā jau pirms zemes iegādes, nevis pēc tam.

Otrs izšķirošais faktors ir pašvaldība. Teritorijas plānojums, detālplānojuma nepieciešamība, būvatļaujas saņemšanas ātrums un tas, vai industriālā teritorija jau ir inženiertehniski sagatavota, atšķiras starp novadiem ļoti krasi. Tieši ar to pašvaldības savā starpā konkurē par investoru, un šo informāciju uzņēmējs iegūst pašvaldības attīstības nodaļā un būvvaldē.

Visdārgākā kļūda ir sākt darbus pirms atbalsta līguma. Lielākajā daļā programmu izmaksas ir attiecināmas tikai no noteikta brīža, kas parasti ir projekta iesnieguma iesniegšana vai līguma noslēgšana. Ja iekārta ir pasūtīta vai būvniecība sākta agrāk, šīs izmaksas no projekta izslēdz, un dažkārt tiek noraidīts viss iesniegums, jo tiek uzskatīts, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes.

Otrs klupšanas akmens ir de minimis uzskaite. Nelielam atbalstam ir kopējs griestu apmērs uz vienu vienotu uzņēmumu noteiktā gadu periodā, un tajā skaitās arī saistīto uzņēmumu saņemtais atbalsts, tostarp nodokļu atlaides un pašvaldību atbalsts. Uzskaiti veic Valsts ieņēmumu dienesta de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, un pārsniegums nozīmē atbalsta atmaksu ar procentiem. Grupu struktūrās to pārbauda pārāk vēlu gandrīz vienmēr.

Trešais ir dubultā finansējuma aizliegums: vienas un tās pašas izmaksas nedrīkst segt no divām publiskā atbalsta programmām. To pārbauda pēcaudita laikā, kas var notikt vairākus gadus pēc projekta pabeigšanas.

Atbalsta programmu regulāri jauc ar publisko iepirkumu. Tests: ja valsts pērk preci vai pakalpojumu savām vajadzībām, tas ir iepirkums, ko regulē Publisko iepirkumu likums, un konkurenci vada pasūtītājs. Ja valsts līdzfinansē uzņēmuma paša projektu, tas ir komercdarbības atbalsts, ko regulē Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumi un Komercdarbības atbalsta kontroles likums. Otrajā gadījumā uzņēmumam pašam ir pienākums ievērot atbalsta nosacījumus un saglabāt ieguldījumu noteiktu gadu skaitu.

Jāatšķir arī atbalsts uzņēmumam no atbalsta pašvaldībai. Ceļu, ūdenssaimniecības vai skolu projekti ir publiskā infrastruktūra, un uzņēmējs tajos var piedalīties tikai kā iepirkuma uzvarētājs.

Konkrētas atbalsta likmes, attiecināmo izmaksu saraksti un pieteikšanās kārtas mainās vairākas reizes gadā, tāpēc te tās apzināti nav uzskaitītas. Atvērtās kārtas un nosacījumus publicē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Lauku atbalsta dienests, bet Ministru kabineta noteikumi par katru programmu ir atrodami vietnē likumi.lv.

Ja projekts ir liels, saistīts ar grupas struktūru vai skar valsts atbalsta saderības jautājumus, atbalsta pieteikuma sagatavošanā ir vērts piesaistīt juristu ar komercdarbības atbalsta pieredzi un grāmatvedi, kurš strādās ar projekta izmaksu nodalītu uzskaiti. Nodalīta uzskaite jāiekārto no pirmās dienas, ne pēc pirmā maksājuma pieprasījuma.