Hippopotomonstrosesquipedaliofobija ir bailes no gariem vārdiem. Tas ir termina seskvipedaliofobija paplašinājums, ko vienkāršāk raksturo kā bailes no vārdiem kopumā. Lai cik ironiski būtu fobijas nosaukums, kuru slimnieki var baidīties mēģināt izrunāt, hippopotomonstrosesquipedaliofobija tomēr ir patiesas bailes, kuru pārvarēšanai var būt nepieciešama profesionāla palīdzība.
Fobijas dažādiem cilvēkiem sākas dažādos veidos. Personai, kurai ir bailes no gariem vārdiem, šis sindroms var būt attīstījies daudzu gadu laikā, un viņam ir atkārtoti kauns vai apmulsums par nespēju pateikt vai uzrakstīt garus vārdus. Šī fobija bieži ir saistīta ar kaunu vai pašapziņas trūkumu, un tā var izaugt no dziļas pārliecības, ka cilvēks nav pietiekami gudrs, lai pateiktu, lietotu vai saprastu garus vārdus. Lai pārvarētu bailes no gariem vārdiem, cilvēkam jāmēģina stāties pretī fobijas izcelsmei un saprast, kāpēc viņš baidās.
Bailes no gariem vārdiem var izpausties ļoti reālos trauksmes simptomos. Cilvēkiem ar šo fobiju var rasties paātrināta sirdsdarbība, svīšana, trīce, reibonis vai slikta dūša, saskaroties ar garu vārdu, kas jāizrunā vai jālasa. Kad bailes tiek pārvarētas, šie simptomi, iespējams, izzudīs pēc labām fobiju pārvaldības stratēģijām.
Viens veids, kā mēģināt pārvarēt bailes no gariem vārdiem, ir mēģināt atcerēties un analizēt fobijas izcelsmi. Iespējams, persona bija vecākais brālis un māsa, kas lika justies stulbai vai nepilnvērtīgai, ja jaunākais brālis varēja izrunāt lielus vārdus. Pat kļūstot par aculiecinieku notikumam, kurā cita persona tika apkaunota vai apvainota par bailēm no gariem vārdiem, var izraisīt fobijas sākumu. Ja šo notikumu var identificēt, jautājiet, kādas emocijas tas tobrīd izraisīja, piemēram, kaunu, vainu, apmulsumu.
Kad izcelsme ir saprasta, ir svarīgi mēģināt kliedēt mītu, ka cilvēks nav spējīgs tikt galā ar gariem vārdiem. Daži cilvēki saka atgādinājumus vai mantras katru reizi, kad izpaužas bailes no gariem vārdiem, piemēram, “Man nav jājūtas neērti, jo ir pareizi jautāt, kā šis vārds tiek izrunāts. To kritizētu tikai debīls.
Viena no metodēm, kā rīkoties ar vārdiem, kas izraisa fobijas simptomus, ir neskatīt visu vārdu. Mēģiniet aizklāt lielāko daļu vārda un izrunāt to fonētiski. Saņemot vārdu mazos gabaliņos, nevis viena gara slaucīšana, tas var mazināt trauksmi, kas pavada bailes no gariem vārdiem.
Var būt arī laba ideja mēģināt padarīt vārdus par draugu, nevis aizdomīgu pretinieku. Ir daudz izklaidējošu un aizraujošu grāmatu par vārdu vēsturi: kā tie radās, kas tos izdomāja un kā tie ir mainījušies gadu gaitā. Galvenais, lai pārvarētu jebkāda veida bailes no nezināmā, ir mēģināt to saprast; pat ja fobisks cilvēks sākumā nesaprot daudzus lielus vārdus, to var pārvarēt, mērķtiecīgi pētot vārdus. To, ko cilvēks šodien nezina, viņš vienmēr var sākt apgūt rīt.