Kā ziņot par nodokļu nemaksāšanu?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 13. oktobrī 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Par iespējamu nodokļu nemaksāšanu Latvijā ziņo Valsts ieņēmumu dienestam, un to var izdarīt arī anonīmi, taču jo konkrētāka ir informācija, jo lielāka iespēja, ka pēc ziņojuma tiks sākta pārbaude.

Visbiežāk ziņo par algu maksāšanu aploksnē, par darbu bez rakstveida līguma un par to, ka darījumi netiek reģistrēti un čeki netiek izsniegti. Šie ir tieši tie gadījumi, kuros zaudētājs parasti ir pats darbinieks, jo no neuzrādītas algas netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas vēlāk ietekmē slimības naudu, bezdarbnieka pabalstu, vecāku pabalstu un pensijas kapitālu, un daļu no šīm sekām vairs nevar labot ar atpakaļejošu datumu. Praksē tas nozīmē, ka aploksnes alga ir aizņēmums no savas nākotnes, nevis ieguvums.

Ziņojumu var iesniegt vairākos veidos: izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē pieejamo ziņošanas formu, nosūtot iesniegumu elektroniski vai pa pastu, zvanot uz iestādes norādīto uzticības tālruni vai vēršoties klātienē klientu apkalpošanas centrā. Anonīms ziņojums tiek pieņemts, taču tad iestāde nevar uzdot precizējošus jautājumus, un tieši precizējumi bieži izšķir, vai informācija ir izmantojama. Ja norādāt kontaktinformāciju, jūsu dati ir ierobežotas pieejamības informācija un netiek izpausti personai, par kuru ziņots.

Ziņotājs neuzzina pārbaudes rezultātu. Nodokļu informācija par konkrētu personu ir ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc atbilde par to, kas tika konstatēts un vai vispār tika piemērots sods, netiek sniegta. Parasti saņemsiet apstiprinājumu, ka iesniegums ir saņemts un nodots izvērtēšanai, un ar to informācijas plūsma beidzas. Cerība sekot līdzi lietai vai panākt konkrētu rezultātu konkrētā termiņā nav reālistiska un nav iemesls ziņot.

Ne katrs pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, un nepareizas iestādes izvēle nozīmē zaudētu laiku. Ja jautājums ir par neizmaksātu algu, virsstundām, darba drošību vai neformētām darba attiecībām, to risina Valsts darba inspekcija. Par pārkāpumiem pret patērētāju, piemēram, maldinošu reklāmu vai atteikumu izsniegt čeku, kompetentais ir arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem ziņo Valsts policijai. Vienu un to pašu situāciju dažkārt skata vairākas iestādes, un tad ziņojumu var iesniegt katrai atsevišķi.

Biežākā kļūda ir izmantot ziņošanu kā instrumentu personiskā konfliktā. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana iestādei pati par sevi var radīt atbildību, un praksē vispārīgi apgalvojumi bez faktiem vienkārši nonāk arhīvā. Otra kļūda ir gaidīt gadiem un ziņot tikai tad, kad pierādījumu vairs nav. Ja jums ir dokumenti, sarakste vai maksājumu apliecinājumi, tie ir vērtīgākais, ko var pievienot, un tos ir vērts saglabāt uzreiz, nevis atjaunot pēc atmiņas.

Kas padara ziņojumu izmantojamu

Izmantojams ziņojums atbild uz četriem jautājumiem: kurš, ko, kad un kā. Konkrēts uzņēmuma nosaukums vai reģistrācijas numurs, laika periods un apraksts par to, kas tieši notiek, ir daudz izmantojamāks par apgalvojumu, ka kāds nemaksā nodokļus. Ja ir dokumenti, piemēram, sarakste, darba grafiki, aprēķinu lapiņas vai maksājumu apliecinājumi, tie ir vērtīgākais pielikums. Noderīgi ir arī norādīt, vai par to pašu situāciju jau esat ziņojis citai iestādei, lai izvērtēšana nenotiek divreiz.

Ziņojums nav sūdzība par darba strīdu. Ja jautājums ir par neizmaksātu algu vai darba apstākļiem, to risina Valsts darba inspekcija, nevis nodokļu administrācija. Ja vēlaties panākt konkrētu rezultātu sev, piemēram, atgūt neizmaksāto algu, ziņošana par nodokļiem šo mērķi nesasniedz, un ir jāizvēlas darba strīda vai civiltiesiskais ceļš.

Trauksmes celšana kā atsevišķs mehānisms

Ja informācija ir iegūta, veicot darba pienākumus, un skar sabiedrības interesēm nozīmīgu pārkāpumu, to var iesniegt kā trauksmes cēlēja ziņojumu. Trauksmes celšanas likums paredz aizsardzību pret nelabvēlīgām sekām darbā, piemēram, pret atlaišanu vai amata maiņu saistībā ar ziņošanu, kā arī identitātes aizsardzību. Ziņojumu var iesniegt savā organizācijā tam noteiktajai kontaktpersonai, kompetentajai iestādei vai izmantojot valsts pārvaldes uzturēto trauksmes celšanas portālu.

Svarīga atšķirība ir tā, ka trauksmes cēlēja statusu nevar piešķirt anonīmam iesniegumam: aizsardzība tiek piešķirta konkrētai personai, tāpēc ziņotājam ir jāidentificējas iestādes priekšā, kaut arī viņa identitāte netiek izpausta plašāk. Ja apsverat šo ceļu un pastāv risks zaudēt darbu, pirms ziņojuma iesniegšanas ir vērts konsultēties ar juristu vai arodbiedrību.

Ja pats esat saņēmis algu aploksnē

Šī situācija ir biežāka nekā šķiet, un tā nav bezizejas stāvoklis. Praktiskākais solis ir savākt pierādījumus par faktisko darbu un samaksu, piemēram, saraksti, caurlaides, grafikus vai pārskaitījumus, un vērsties Valsts darba inspekcijā par darba attiecību konstatēšanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā par nedeklarētajiem ienākumiem. Ņemiet vērā, ka nedeklarēts ienākums var radīt nodokļa saistības arī pašam saņēmējam, tāpēc pirms soļa spērienā ir vērts saņemt konsultāciju.

Šeit aprakstīta tikai vispārīga kārtība, nevis individuāls juridisks padoms. Ja situācija skar lielas summas, ilgu periodu vai jau notiekošu tiesvedību, atbilstošu rīcību ir vērts pārrunāt ar juristu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu Z Ziņot par neprecizitāti